Vēl pavisam nesen Latvijas biatlona aizkulisēs valdīja gandrīz vai paniskas un ārkārtīgi drūmas noskaņas. Daudziem sporta faniem un ekspertiem šķita, ka mūsu biatlons straujiem soļiem virzās pa dziļu bēdu ieleju, kas agri vai vēlu noslēgsies ar pilnīgu un nenovēršamu kritienu tumšā bezdibenī. Bija pamatotas bažas, ka līdz ar tādu pieredzējušu un spilgtu zvaigžņu kā Andreja Rastorgujeva un Baibas Bendikas profesionālo karjeru noslēgumu uz visiem laikiem beigsies arī Latvijas valsts pārstāvniecība šī skarbā, bet skaistā ziemas sporta veida elitē. Šķita, ka aiz viņiem paliek tikai tukšums un nespēja konkurēt pasaules līmenī, liekot samierināties ar autsaideru lomu.
Tomēr pēdējās sezonās situācija ir mainījusies tik radikāli, ka to var saukt par īstu brīnumu. Pašā smagākajā brīdī par sevi arvien skaļāk, drosmīgāk un neatlaidīgāk ir pieteikusi pilnīgi jaunā sportistu paaudze. Šie jaunie censoņi šogad paveica to, ko daudzi uzskatīja par absolūti neiespējamu misiju. Viņi ne tikai izcīnīja Latvijas biatlona vēsturē pašas pirmās godalgas pasaules junioru un jauniešu čempionātā, bet pat pamanījās triumfēt un ieņemt pirmo vietu medaļu kopvērtējuma ieskaitē. Tas ir nepieredzēts trieciens lielvalstīm, kas liek uzdot jautājumu — cik likumsakarīgi un pamatoti patiesībā ir šie satriecošie rezultāti?
Šīs sezonas panākumi ir pārsteiguši un burtiski satricinājuši daudzus sporta pasaules vērotājus. Pasaules junioru un jauniešu čempionātā Latvija kopumā izcīnīja septiņas augstvērtīgas godalgas, kas ļāva lepni gozēties tabulas pašā augšgalā. Un te ir vērts uzsvērt kādu būtisku un neticamu faktu — runa ir par valsti, kura līdz pat šim brīdim šāda mēroga pasaules junioru un jauniešu čempionātos savā pastāvēšanas vēsturē nebija spējusi izcīnīt nevienu pašu medaļu. Šāds lēciens no pilnīgas nulles līdz pasaules virsotnei ir kaut kas unikāls un prātam teju neaptverams.
Īpaši skaļi jauno talantu vārdi izskanēja prestižajās Olimpiskajās spēlēs, kur spriedze un konkurence sasniedz maksimumu. Tikai 20 gadus vecā Estere Volfa tur parādīja tik nobriedušu sniegumu, ka gandrīz spēja atkārtot visu laiku augstāko Latvijas dāmu biatlona sasniegumu šajās vēsturiskajās sacensībās. Tikmēr vīriešu konkurencē īstu vētru sacēla tikai 16 gadus vecais Rihards Lozbers, kurš spītējot savam pavisam zaļajam vecumam un pieredzes trūkumam, bija neticami tuvu tam, lai iekļūtu labāko trīsdesmitniekā starp pasaules elites vīriem.
Arī Pasaules kausa posmos šie jaunie Latvijas dārgakmeņi turpināja demonstrēt iespaidīgu raksturu un labot rekordus pieaugušo sacensībās. Otepē trasē Igaunijā Estere Volfa pirmo reizi savā mūžā un karjerā ielauzās labāko desmitniekā, liekot visiem faniem sajūsmā aizturēt elpu. Savukārt Rihards Lozbers turpat paveica ko tādu, kas tiks ierakstīts sporta hronikās uz visiem laikiem — viņš kļuva par pašu jaunāko biatlonistu visā pasaules biatlona vēsturē, kuram jebkad izdevies izcīnīt punktus Pasaules kausa ieskaitē. Pēc šādiem panākumiem gaisā karājas tikai viens vienīgs neatbildēts jautājums — vai tiešām Latvijas biatlons beidzot ir uzlauzis to noslēpumaino jauno talantu audzināšanas kodu, kas tik ilgi nevienam nebija pa spēkam?
