Sēru vēsts satriekusi Latvijas mediju vidi un skatītāju sirdis – 84 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais Latvijas Televīzijas ziņu režisors Ivars Falks. Cilvēks, kura rokās un redzējumā gadu desmitiem tapa ikvakara ziņu raidījumi un kura balss un klātbūtne veidoja sabiedriskās televīzijas zelta fondu, tagad devies tālākā ceļā.
Paziņojumu par Ivara Falka došanos aizsaulē sociālajā tīklā Facebook publicēja viņa paša tuvinieki, aizskarot ikviena līdzgaitnieka dvēseli. Viņu rakstītie vārdi pauž dziļas skumjas un vienlaikus siltu mīlestību pret aizgājēju: “Mīļie Ivara draugi, ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūsu mīļais Ivars ir aizgājis citā saulē sauļoties.” Šie vārdi nav izvēlēti nejauši – Ivaram visas dzīves garumā ārkārtīgi patika saules siltums un vasaras tveice. Tuvinieki un draugi spilgti atceras, ka vasaras mēnešos viņš vienmēr bija ieguvis izteiktu, tumšu iedegumu, kas burtiski staroja par viņa dzīvesprieku.
Visu savu darba mūžu Ivars Falks bija uzticīgs Latvijas sabiedriskajiem medijiem. Viņa profesionālais devums un atbildība izpaudās, vadot Latvijas Televīzijas ziņu raidījumu tehnisko un radošo režiju. Viņš bija klātesošs nozīmīgākajos valsts notikumos, strādājot aizkulisēs, kur katra sekunde un katrs kadrējums izšķir visu. Viņa bagātīgā pieredze un atmiņu stāsti paliks iemūžināti arī nākamajām paaudzēm studentu veidotajā dokumentālajā filmā “Dzīves ēters”. Šajā lentē mediju veterāni, tostarp pats Ivars, atklāti dalījās pieredzē par darba aizkulisēm televīzijā un radio, kā arī sniedza savu vērtējumu par mūsdienu sabiedriskās televīzijas attīstību.
Aizkustinošās atmiņās par kopā pavadītajiem darba gadiem dalījusies arī bijusī ziņu raidījuma “Panorāma” žurnāliste Ināra Makārova, kura strādāja plecu pie pleca ar Ivaru un viņu kolēģi Artu Andersoni. Ināra ar smaidu un asarām acīs atceras Ivara raksturīgo humora izjūtu: “Reiz Ivariņš man teica – tev kāzas vai bēres, tu visur raudi. Kā lai neraud? Aizgājis brīnišķīgs cilvēks, draugs, kolēģis, ar kuru daudzus gadus kopā strādājām.” Žurnāliste atzīst, ka sēru ziņu joprojām ir grūti aptvert, jo Ivara neizsīkstošais jauneklīgums un enerģija likusi manīt, ka viņš būs mūžīgs. Pat tad, kad ceļi darba gaitās vairs nesagāja un kopsolis ikdienā bija mitējies, viņš uz jautājumu par pašsajūtu vienmēr atbildēja ar milzīgu optimismu: “Nav par ko sūdzēties, lieliski!” Bijušie kolēģi regulāri sveica viens otru svētkos un jubilejās, sirsnīgi pārcilājot atmiņā dažādas dzīves situācijas. Īpašu vietu Ivara sirdī vienmēr ieņēma viņa meita, par kuru viņš kolēģiem ikreiz runāja ar neizmērojamu mīlestību un lepošanos.
Pēdējā atvadaļās un izvadīšanas ceremonijā piederīgie aicina ieradāties piektdien, 24. jūlijā, Tāles apbedīšanas birojā Tukumā. Ģimene izteikusi īpašu lūgumu nepirkt bēru vainagus un smagus kroņus, bet tā vietā ņemt līdzi tikai grieztos ziedus. Tāpat tuvinieki aicina visus, kuri pazina Ivaru, šajā piemiņas laikā dalīties ar gaišām un laimīgām atmiņām par Ivariņu, lai viņa ceļš mūžībā paliktu saules un mīlestības apspīdēts.
