Bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis vairs nespēj un nevēlas klusēt par tēmu, kas gadiem ilgi uzbudinājusi sabiedrības prātus un izraisījusi neskaitāmas čukstus aiz viņa muguras. Viņa dzīve jau ilgu laiku nav ietilpusi parastos rāmjos, un lēmums atklāti runāt par esamību divās ģimenēs ir solis, ko spēj spert tikai cilvēks, kurš pārkāpis pāri citu spriedumiem un bailēm no sabiedrības nosodījuma.

Klusums, kas valdīja ap viņa privāto dzīvi, beidzot ir pārtraukts. Bijušais valsts vadītājs atklāj, ka dzīvot ar apziņu par divām ģimenēm nozīmē nepārtrauktu līdzsvara meklēšanu starp pienākumu, mīlestību un milzīgu emocionālo slodzi. Pēc viņa teiktā, līdzcilvēku reakcija visbiežāk ir virspusēja un nežēlīga – cilvēki visbiežāk vienkārši negrib saprast un pat necenšas iedziļināties šīs sarežģītās situācijas dziļākajos slāņos. Mēģinājumi tiesāt no malas ir kļuvuši par ikdienas fona troksni, taču īstie pārdzīvojumi paliek apslēpti tālu no ziņkārīgo acīm un publiskās telpas prožektoriem.
Šāda divkārša atbildība pieprasa neizsakāmu garīgo spēku. No vienas puses ir gadu desmitiem būvētā dzīve, kopīgā vēsture un neizmērojama cieņa, bet no otras – jauna elpa, jauna atbildība un attiecības, kuras nevar vienkārši izdzēst vai tēlot, ka tās neeksistē. Ulmanis uzsver, ka katra jauna diena nes savus pārbaudījumus, un savienot šīs divas pasaules prasa ne tikai diplomātiju, bet arī izcili dziļu cieņu pret katru šajā stāstā iesaistīto cilvēku. Viņš apzinās, ka sabiedrības acīs šāds modelis nekad nebūs pieņemams vai saprotams, taču viņa galvenā prioritāte šobrīd ir saglabāt mieru un nodrošināt, lai neviens no viņa tuvajiem netiktu pakļauts nevajadzīgām sāpēm vai publiskam pazemojumam.

Emocionālais smagums, ko nes šāda izvēle, atstāj neizdzēšamu nospiedumu uz visu atlikušo mūžu. Tas ir stāsts par drosmi stāties pretī paša lēmumu sekām, nevis paslēpties zem melu un izlikšanās plīvura. Kaut arī apkārtējie turpina čukstēt un izteikt savus minējumus, viņa atklāsme parāda, ka aiz katra publiska tēla slēpjas sarežģīts liktenis, pārdzīvojumi un cilvēciskas jūtas. Bijušais prezidents skaidri liek saprast: viņš nekad nav centies izpatikt visiem, un šodien viņa vienīgais mērķis ir dzīvot pilnīgā harmonijā ar sevi un tiem, kuri viņa sirdij ir visdārgākie.