Laiks neaizturami rit uz priekšu, un līdz ar to neizbēgami mainās katras sievietes vizuālais tēls, liekot saskarties ar realitāti, ko daudzi labprātāk noklusētu. Sabiedrībā labi zināmā psihoterapeite Aina Poiša ir gatava atklāti un bez jebkāda koķetērija runāt par tēmu, kas skar ikvienu, bet par ko atklāti diskutēt uzdrīkstas retais. Viņa bez izskēra analizē to neizbēgamo robežu, ko velk gadu ritējums, skarbi norādot uz izmaiņām, kas piemeklē sievietes izskatu un pašsajūtu.
Aina Poiša atzīst, ka, gadiem ejot, ķermenis sāk diktēt pilnīgi citus noteikumus, kurus vairs nevar ignorēt. Tas, kas bija tik pašsaprotams un viegli pieņemams jaunībā vai trīsdesmit gadu vecumā, kļūst par pagātni. Briedumā un jo īpaši vēlākos gados sievietes ķermenis un āda piedzīvo tādas vizuālās pārmaiņas, kas prasa ne tikai citu pieeju apģērba izvēlei, bet arī dziļu iekšēju samierināšanos. Viņa uzsver, ka 40 gadu vecumā zināmas lietas izskatā un ģērbšanās stilā jau sāk izskatīties apšaubāmi, bet, sasniedzot 60 un vairāk gadu slieksni, noteiktas izvēles vispār kļūst par pilnīgu tabu un vairs nekad nav pieņemamas.
Šīs pārdomas nav radušās tukšā vietā — tās balstītas pašas Ainas Poišas personīgajā pieredzē un novērojumos, skatoties spogulī un pieņemot sevi katrā dzīves posmā. Viņa neslēpj, ka fiziskās novecošanās procesi nes līdzi neizbēgamas izmaiņas audu elastībā, stājā un vispārējā tēlā. Tas nozīmē, ka mēģinājumi izmisīgi turēties pie jauneklīga apģērba vai vizuālajiem trikiem bieži vien panāk pilnīgi pretēju efektu, izskatoties nevis jauneklīgi, bet gan skumji un nevietā.
Savos spriedumos psihoterapeite pievēršas arī tam, kā sabiedrība uztver novecojošu sievieti un cik liels spiediens tiek izdarīts, lai saglabātu mākslīgu jaunību. Tomēr Aina Poiša aicina uz skaidru saprātu un cieņu pret savu vecumu. Pēc viņas domām, galvenā atslēga slēpjas spējā laikus pamanīt šo laika robežu un necensties izlikties par to, kas vairs neesi. Tas ir stāsts par sievietes cieņu, stilu un spēju atvadīties check no lietām, kas viņas vecumam un izskatam vairs vienkārši nepiestāv.
Ainas Poišas atklātība un tiešums atklāj dziļāku psiholoģisko pusīti par samierināšanos ar vecuma izmaiņām. Tas ir process, kurā katrai sievietei nākas iziet cauri personīgai transformācijai, iemācoties pieņemt jaunās ķermeņa kontūras un atsakoties no tā, kas piederējis pagātnei. Viņas vārdi liek aizdomāties ikvienai, kura saskaras ar spoguli un gadu neizbēgamo ietekmi uz savu izskatu, atgādinot, ka katram vecumam ir savi stingrie, un reizēm arī nežēlīgie, noteikumi.
