Zinātņu doktore Alēna Butkēviča šajā vasarā piedzīvoja vienu no smagākajiem un sāpīgākajiem brīžiem savā mūžā. Viņa pavadīja pēdējā ceļā savu mīļoto tēvu, leģendāro un visu tautā mīlēto aktieri Paulu Butkēviču. Pēc šī emocionāli smagā atvadu brīža viņa ir mērojusi tālo ceļu atpakaļ uz savām otrajām mājām Amerikas Savienotajās Valstīs, gleznainajā Longailendā. Tur viņu sagaida plašs nams, privātā laboratorija un krāšņs dārzs, taču mājokļa klusumā un miera ostā nemitīgi ieglūn smaga un smeldzīga apziņa par dēla atsvešinātību un tēva aiziešanu.
Dziļi sirdī Alēnai joprojām dzeldina neizsakāmas sāpes, jo guļamistabas, kuras viņa ar tādu mīlestību un rūpēm savā ASV mājoklī bija speciāli labiekārtojusi un iekārtojusi sava dēla ģimenei, šobrīd stāv pilnīgi tukšas. Sāpīgākais ir tas, ka šajā smagajā sēru un atvadu laikā no sava dēla viņa tā arī nesagaidīja līdzjūtības vārdus. Šī aukstā un neizprotamā atsvešinātība starp māti un dēlu sākās brīdī, kad dēls Latvijā apņēma sievu, un šo iemeslu dēļ viņu attiecībās iestājās necaurejams klusums, ko zinātņu doktore joprojām spēj uztvert tikai ar dziļām skumjām.
Tagad viņas patvērums ir nams Longailendā, kuru no vienas puses apskalo varenā okeāna ūdeņi, bet no otras puses ieskauj rāmais līcis. Kā jau īstai latvietei, Alēnai tur ir izveidots savs dārziņš, kurā koši zied visdažādākās puķes, briest saldo ķiršu, persiku un ābeļu koki, kā arī kuplo tomāti, burkāni un visdažādākie zaļumi. Tā kā viņa atšķirībā no vietējiem kaimiņiem neizmanto absolūti nekādus ķīmiskos līdzekļus augsnes apstrādē, šos tīros ekoproduktus pamatīgi iecienījušas vietējās vāveres, truši un zaķi. Mazās radības pēta katru spraugu un izlien cauri žogam, lai tiktu pie kārumnieku maltītes, tādēļ nāksies būvēt teju vai militāru nožogojumu. Vienīgais krāšņums, kam meža iemītnieki neaiztiek, ir viņas rozes.
Īpaša vieta Alēnas dārzā ir dzeltenajam krūmam, kura krāsa bija viņas tēva Paula mīļākā. Centieni neskatīties tēva fotogrāfijas nepalīdz aizmirst zaudējumu, jo ik uz soļa par viņu atgādina no Latvijas pārvestās lietas. Vissvētākā no tām ir Butkēviču dzimtas pamatīgais koka rakstāmgalds, pie kura savulaik ilgstoši sēdējis pats aktieris. Dzīve starp divām kontinentu pusēm Alēnai aizsākās vēl 90. gadu beigās pēc viesošanās pie draugiem Filadelfijā, kur viņas zinātniskais talants tika novērtēts augstāk nekā dzimtenē. Taču pat vislielākie panākumi nespēj aizstāt ģimenes siltumu, kas šobrīd palicis vien atmiņās un tukšajās istabās.
