Aizvadītās sezonas izskaņa Latvijas izlases spēka uzbrucējai Anetei Šteinbergai izvērtās par patiesu pārbaudījumu gan fiziskajā, gan emocionālajā ziņā. Noslēdzot savu pēdējo un spilgtāko gadu Amerikas studentu basketbola līgā NCAA komandas “UTEP Miners” rindās, viņa 32 mačos pazaudēja pēdējos spēkus, gūstot iespaidīgus 500 punktus. Šis rādītājs kļuva par trešo visu laiku labāko starp Latvijas basketbolistēm Aizokeāna karjerā, atpaliekot vienīgi no Lienes Jansones un Guntas Baško-Melnbārdes. Kopumā četru gadu laikā sakrātie 1024 punkti ierakstīja Anetes vārdu universitātes vēsturē kā astotajai spēlētājai, kam izdevies pārvarēt šo maģisko robežu.
Aiz šiem spožajiem skaitļiem paslēpta skarba realitāte un nopietnas traumas, kas piemeklēja komandu. Sezonas gaitā vienība zaudēja trīs pamatsastāva basketbolistes, tostarp Kristīni Vītolu, kura pārrāva ceļgala priekšējās krusteniskās saites, un Džizelu Nešu. Sastāvam sarūkot līdz nieka septiņām spēlētājām, komanda atradās izvēles priekšā — paziņot par kapitulāciju vai cīnīties līdz galam. Meitenes izvēlējās otro ceļu un kailām rokām izcīnīja 20 uzvaras 30 spēlēs. Anete atzīst, ka sākumā ASV fiziskais basketbols radīja pamatīgu šoku. Spēle zem groziem atgādināja triecienu pret betona sienu, kur pretinieces viņu bīdīja un grūstīja ar īpašiem aizsardzības polsteriem. Tikai pēdējā studiju gadā viņa mentāli un fiziski spēja pielāgoties šim bezsaaudzīgajam spiedienam, kļūstot par komandas īsto līderi, kurai nācās savākt jaunākās komandas biedrenes un ieviest kārtību.
Taču basketbols nebija vienīgā vieta, kur Šteinberga lika lietā savu kaisli. Papildus vispārējās psiholoģijas bakalaura grāda ieguvei Anete pievērsās mākslai. Studiju noslēgumā viņa trīs dienu laikā uzzīmēja milzīgu, vairāk nekā divus metrus augstu komandas biedrenes Brianas Grīnas portretu ar ogli un krītu. Šim stāstam pievienojās neticams likteņa pavērsiens: neilgi pēc mācību beigām Brianas mājā izcēlās iznīcinošs ugunsgrēks, taču Anetes gleznots portrets brīnumainā kārtā pilnībā izdzīvoja un palika nesakarts.
Atgriežoties no Elpaso, kur sākotnēji amerikāņu lēnums viņu dzina mājās, bet vēlāk iemīlināja pilsētā uz visiem laikiem, Anete uzsāka sagatavošanos Eiropas čempionātam Latvijas izlases sastāvā. Pēc divu mēnešu smaga individuālā darba svaru zālē, skriešanas un pat uzspēlēšanas ar puišiem viņa gatavojas debijai valstsvienībā. Savus jautājumus par profesionālo nākotni viņa uzticējusi franču aģentam Īvam Ležānam. Pirms došanās uz sapņu zemi Franciju, lai stātos pretī Eiropas spēcīgākajām izlasēm, Šteinberga izmantoja retās brīvdienas, lai nodotos savai personīgajai meditācijai — zāles pļaušanai un braukāšanai ar velosipēdu, cenšoties uz brīdi atslēgties no basketbola drāmas.
