Kādreizējais spēkavīrs Raivis Vidzis, kuru visa Latvija spilgti atceras no televīzijas šova Dejo ar zvaigzni, kur skatītāju milzīgā mīlestība un dedzīgā balsošana viņu aiznesa līdz pat cēlajai pirmajai vietai un fināla uzvarai, šodien vairs nepavisam nelīdzinās tam agrākajam tēlam. Aizmirstiet par to bravūrīgo, nedaudz huligānisko, taču tajā pašā laikā apbrīnojami naivo stiprinieku, kurš prožektoru gaismās reizēm šķita vienkārši izstaigājam deju grīdas soļus! Laiks ir gājis uz priekšu, un līdz ar to neizbēgami mainījies arī pats spēkavīrs.
Gadu ritumā Raivis Vidzis ir piedzīvojis dziļu un pamatīgu transformāciju, pilnībā pārveidojot gan sevi, gan savu ikdienas dzīves gaitu. Par viņa galveno dzīves vadmotīvu un stingru balstu šobrīd ir kļuvusi apzinātība. Tā ir spēja nevis vienkārši fiziski dzirdēt, bet patiesi un no visas sirds klausīties, nevis tikai mehāniski skatīties, bet pa īstam saredzēt lietu dziļāko būtību. Ieejot mājīgajā Dailes teātra kafejnīcā, viņa soļi ir lēni, nosvērti un pilni ar neapgāžamu pašpārliecinātību. Raivja apģērbs, sevišķi īpašā jaka, kas savā griezumā vairāk atgādina elegantu mēteli, ir rūpīgi izvēlēta zaļganos toņos. Viņa viļņainie mati ir saņemti kopā, ļaujot brīvībā palikt vien pāris izteiksmīgām cirtām, liekot viņam izskatīties pēc sena kuršu vikinga vai meža meklējumos izglītota šamaņa. Viņš ir kļuvis jūtami mierīgāks, katru teikumu un vārdu pirms izteikšanas rūpīgi apsverot un pārdomājot, bieži vien sarunā pievēršoties filozofiskām pārdomām, kas liek klausītājam pašam izdarīt svarīgākos secinājumus.
Daudzi nemaz nezina, ka Vidzis ir ieguvis nopietnu izglītību, izmācoties par vecāko treneri un rekreācijas speciālistu. Šobrīd viņa ikdienas darbs ir cieši saistīts ar mākslas pasauli — viņš atbildīgi trenē Dailes teātra populāros aktierus, kā arī pasniedz fiziskās nodarbības jaunajiem studentiem, kuri nākotnē kļūs par skatuves māksliniekiem. Līdztekus profesionālajiem sasniegumiem viņa dzīvē noritējis vēl kāds neaprakstāmi svarīgs pagrieziens — Raivis ir kļuvis par tēvu un ar lielu mīlestību audzina savu piecus gadus veco dēlu Rūdolfu.
Teātra vidē viņa pienākums ir rūpēties par to, lai skatuves zvaigznes būtu ideālā fiziskajā formā. Teātra direktors Juris Žagars, kurš bieži ceļo pa pasauli un novēro starptautiskās tendences, saprata, ka šāda prakses ieviešana ir nepieciešamība. Ja mūsu aktieris ārzemēs teiktu, ka apmeklē zāli tikai divreiz nedēļā, kolēģi raudzītos ar izbrīnu. Lai uzturētu ķermeni un mentāli atslēgtos no saspringtā darba, regulāri treniņi ir obligāti, sevišķi tik jutīgiem cilvēkiem kā aktieri. Raivis atceras, ka agrāk viņam paša spēku pārpilnībā bijusi sajūta, ka viņš ir absolūti nemirstīgs un spējīgs uz visu, taču tagadējās pārmaiņas un dzīves pieredze ir devusi pavisam citu izpratni par pasauli un sevi.
