Kādu dienu es pamanīju, ka mans kaimiņš, kurš vienmēr bija bijis mazliet ekscentrisks, neizmet savu veco izlietni, kā to būtu darījis jebkurš cits.
Gluži pretēji, viņš sāka ar to kaut ko darīt. Tas piesaistīja manu uzmanību. Es vienmēr biju zinājis, ka viņam ir radošo projektu iemaņa, taču šoreiz mani patiesi interesēja, ko viņš dara. Es nolēmu pieiet tuvāk un saprast, kas notiek.
Kad es piegāju pie viņa pagalma, es redzēju, kā viņš rūpīgi klāj ķieģeļus, un virsū viņš uzlika veco izlietni. Sākumā man šķita, ka viņš to vienkārši uzstāda kādai praktiskai lietošanai, taču, jo vairāk skatījos, jo mazāk sapratu, ko viņš plāno.
Mani pamanījis kaimiņš pasmaidīja un aicināja paskatīties. Viņš paskaidroja, ka plāno izveidot bārbekjū.
Viņš turpināja strādāt, un drīz es sapratu, ka viņš būvē kārtīgu bārbekjū! Viņš uzlika virsū grilu, nodrošinot, ka gaļa izcepsies perfekti.
Pēc kāda laika bārbekjū bija gatavs. Iekurām uguni, un drīz vien gaisu piepildīja tikko pagatavotu kebabu smarža.
Tomēr ir vērts pieminēt, ka izlietnes metāls nebija īpaši biezs, un, kā pamanīju, tas ātri sāka degt cauri. Bet tomēr dažām ikdienišķām tikšanās reizēm ar draugiem vai ātrām vakariņām tas bija vairāk nekā pietiekami.
Nākamreiz, kad man būs veca tehnika vai tehnika, noteikti zināšu: pirms mest ārā, jāpadomā – varbūt varu pārvērst par ko interesantu!
