Līdzjūtīgu brīvprātīgo grupa Indijas ielās saskārās ar sirdi plosošu skatu — bezpalīdzīgu kucēnu vārdā Sidnijs, paralizētu pakaļkājās, aplipušu ar dubļiem un ciešot no smagām inficētām brūcēm.
Viņa stāvoklis bija briesmīgs. Saritinājies stūrī, Sidnijs izskatījās salauzts un sakauts, it kā jau būtu padevies. Taču kāds laipns svešinieks saskatīja viņā dzīvības dzirksti un nekavējoties izsauca dzīvnieku glābšanas grupu.
Kad beidzot ieradās palīdzība, mazajā sunī kaut kas mainījās. Saprotot, ka kādam rūp, Sidnija acis iemirdzējās pateicībā. Viņš tika maigi ietināts segā un steidzami nogādāts pie veterinārārsta, kur sākās garais ceļš uz atveseļošanos.
Neskatoties uz grūtībām un traumu smagumu, Sidnijs nepadevās. Glābēji nenogurstoši strādāja, lai iztīrītu viņa brūces un sāktu terapiju. Viņa pirmie soļi bija nestabili — viņš krita atkal un atkal —, taču viņš turpināja mēģināt.
Un tad notika brīnums.
Sidnijs piecēlās. Tad gāja. Tad skrēja un spēlējās kā jebkurš cits kucēns — pilns dzīvības un prieka, it kā sāpes un paralīze nekad nebūtu pastāvējušas.
Viņa pārtapšana no bezcerīgā uz dziedinātu ir spēcīgs atgādinājums par izturības spēku un līdzjūtības burvību.
