Tikai pirms dažām nedēļām mani uzaicināja ciemos draudzenes lauku mājiņā. Tā kā viņa ir uzaugusi lauku ciematā, viņai vienmēr ir bijusi dziļa mīlestība pret dabu, un mājīga atpūtas vieta laukos bija viņas mūža sapnis.
Ar dāvanām rokās mēs, grupiņa cilvēku, devāmies turp, sajūsmināti par iespēju pavadīt dienu atpūšoties. Kamēr puiši atpūtās ārā, grilējot un tērzējot, mēs devāmies iekšā, lai palīdzētu gatavot. Es gaidīju vienkāršu, ne pārāk sarežģītu vasaras māju, bet, tiklīdz iegāju iekšā, biju apstulbis.
No ārpuses šī vieta izskatījās pēc parastas mājiņas — vienkārša un necila. Bet iekšpusē? Tā bija stilīga svētnīca. Interjeram bija skaisti saskaņots dizains, kurā elegance apvienojās ar siltu, aicinošu atmosfēru. Bija acīmredzams, ka katra detaļa, sākot no mēbelēm līdz dekoram, bija izvēlēta ar mīlestību un pārdomām. Graciozas kāpnes veda augšup uz otro stāvu, piešķirot telpai šiku pieskārienu.
Augšstāvā atradās jauka guļamistaba ar mīkstu, pūkainu gultu, kas lika gribēties ieritināties un nosnausties. Dzīvojamā zona, lai arī neliela, bija gudri iekārtota jau no ieejas, līdzsvarojot komfortu un funkcionalitāti. Tur bija pat vieta ēdamzonai, televizoram un skapim, radot sajūtu, ka tā drīzāk ir pilna laika mājvieta, nevis sezonāla vieta.
Kas mani patiesi pārsteidza, bija tas, cik nemanāmi viņa bija iespraudusi pilnībā aprīkotu virtuvi vienā stūrī, netraucējot šarmu. Visa mājiņa staroja komfortu un stilu. Godīgi sakot, es aizgāju, jūtoties mazliet skaudīgs par viņas mierīgo mazo slēptuvi.
