Gidons Krēmers, dzimis 1947. gadā Rīgā, Latvijā, ir viens no mūsu laika slavenākajiem vijolniekiem. Viņa ceļš no jauna brīnumbērna Latvijas galvaspilsētā līdz starptautiski atzītam mūziķim atspoguļo ne tikai viņa ārkārtējo talantu, bet arī Latvijas bagātīgo muzikālo mantojumu. Būdams vienīgais bērns vācu izcelsmes vecākiem mūziķu ģimenē, Krēmers jau no dzimšanas bija pilnībā aizrāvies ar vijoli. Gan viņa tēvs, gan vectēvs bija profesionāli vijolnieki, kas veicināja viņa pirmās iepazīšanās ar mūziku un ieaudzināja mūža nodošanos šai mākslai.
Krēmera agrīnā muzikālā izglītība sākās mājās, kur vijoles skaņas un ģimenes vadība veicināja dziļu izpratni gan par tehniku, gan izteiksmi. Viņa apmācība turpinājās Rīgas Mūzikas skolā, kas ir mākslinieciskās izcilības centrs Latvijā, pirms viņš devās uz Maskavas konservatoriju, lai mācītos pie leģendārā Dāvida Oistraha. Šī vietējās Latvijas pieredzes un starptautiskās apmācības kombinācija veidoja Krēmera atšķirīgo māksliniecisko balsi — sakņojoties tradīcijās, bet vienmēr meklējot jaunus muzikālus apvāršņus.Jau no paša sākuma Krēmers demonstrēja izcilas prasmes, iegūstot atzinību prestižos konkursos Briselē (1967), Monreālā, Dženovā (1969) un Maskavā (1970). Šie panākumi pavēra durvis starptautiskām uzstāšanās reizēm un nostiprināja viņa kā mūziķa, kurš spēj sazināties ar auditoriju visā pasaulē, vienlaikus saglabājot dziļu saikni ar savām latviešu saknēm, statusu. Līdz 20. gs. septiņdesmito gadu vidum Krēmers sāka bieži uzstāties Rietumeiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, uzstājoties Vācijā 1975. gadā, Zalcburgas festivālā 1976. gadā un Ņujorkā 1977. gadā.
Krēmera karjera ir ievērojama ne tikai ar viņa uzstāšanos, bet arī ar viņa centību popularizēt mūziku no Latvijas un plašākā Baltijas reģiona. 1981. gadā viņš Austrijā nodibināja Lokenhauzas kamermūzikas festivālu, kas kļuva par platformu jaunajiem māksliniekiem, lai prezentētu izaicinošas un inovatīvas programmas. Apzinoties nepieciešamību atbalstīt jaunos talantus no savas dzimtenes, Krēmers 1996. gadā nodibināja kamerorķestri KREMERata BALTICA, apvienojot izcilus mūziķus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar šī ansambļa palīdzību Krēmers nodrošina platformu Baltijas mūziķiem, lai iegūtu starptautisku pieredzi, vienlaikus saglabājot savu valstu kultūras identitāti.
KREMERata BALTICA ir uzstājies daudzās starptautiskās norises vietās, demonstrējot skaņdarbus, sākot no baroka šedevriem līdz mūsdienu darbiem, ko radījuši komponisti no Latvijas un kaimiņvalstīm. Veicinot sadarbību starp jaunajiem mūziķiem, Krēmers nodrošina, ka Baltijas reģiona muzikālās tradīcijas turpina attīstīties un attīstīties, iedvesmojot jaunas Latvijas mākslinieku paaudzes.
Savas karjeras laikā Krēmers ir pasūtījis un pirmatskaņojis daudzus darbus, bieži cieši sadarbojoties ar komponistiem, lai īstenotu viņu vīzijas. Starp viņa atbalstītajiem Latvijas komponistiem ir Pēteris Vasks, kura vijoles koncerts tiek pirmatskaņots kopā ar Kremerata BALTICA. Šī sadarbība izceļ Krēmera apņemšanos pret dzimteni, dodot Latvijas komponistiem platformu pasaules arēnā, vienlaikus iepazīstinot klausītājus ar dinamisko Baltijas reģiona laikmetīgās mūzikas ainu.
Krēmera sadarbība ir starptautiska, aptverot komponistus no Vācijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas un Gruzijas. Viņa attiecības ar šiem komponistiem ir balstītas uz savstarpēju cieņu un zinātkāri, ļaujot viņam izpētīt inovatīvas muzikālas idejas, vienlaikus saglabājot dziļu saikni ar tradīcijām. Pirmatskaņojot jaunus darbus, Krēmers nodrošina, ka klausītāji – gan Latvijā, gan ārzemēs – kopā ar viņu piedzīvo atklāšanas aizrautību.
