Dziedātāja Aminata Savadogo, kurai šodien ir plašs fanu loks un starptautiska atpazīstamība, nesen atklāja ļoti personiskas un pat brutāli godīgas domas par savu ceļu, domām un iekšējo stāvokli. Viņa atzina, ka reizēm jūtas “nav gudra — es tikai sevi izsmēlusi”, šādi tieši raksturojot savu emocionālo stāvokli un pašrefleksiju, ko viņa ir izjutusi gadu gaitā, piedzīvojot gan panākumus, gan grūtības.
Aminatai ir 26 gadi, un puse no tās dzīves ir pavadīta pie vokāla apmācības, taču īsts sabiedrības uzmanības fokuss radās pēc viņas dalības Eiropas dziesmu konkursā “Eirovīzija”. Tur viņa ieguva Latvijas balsi un kļuva par īstu mūzikas zvaigzni. Viņa pati atzīst, ka sabiedrība reizēm no viņas sagaida “aktīvāku, jautrāku un vieglāku” versiju, taču pati viņa jūtas daudz dziļāka un vairāk reflektēta par to, kā viņa tiek uztverta.
Dziedātāja savā atklātajā sarunā atklāja, ka agrāk viņai bija ļoti grūti pateikt to, ko viņa domā, jo viņa uzskatīja, ka ir jauna un nepieredzējusi, un apkārtējie labāk zina, kas ir pareizi un kas ne. Šī neatkarīgā un pašreflektējošā domāšana dziedātājai ir bijusi gan šķērslis, gan lieliska mācība, jo tagad viņa kļuvusi pārliecinātāka par to, kas viņai ir nepieciešams dzīvē un muzikālajā darbībā.
Aminata arī atzīst, ka agrāk nemācēja pateikt «nē» un bieži pieņēma citus cilvēkus un situācijas pārāk tuvu sirdij, cenšoties izpatikt vai pielāgoties. Tagad viņa mērķtiecīgi strādā pie tā, lai spētu vairāk nosargāt savu enerģiju un emocionālo līdzsvaru, mācoties pateikt «nē» un pārtraukt strādāt ar cilvēkiem vai situācijās, kas viņu smacē vai iztukšo.
Viņas muzikālā karjera ir bijusi pilna dinamisku pagriezienu — viņa ir piedalījusies koncertos, sadarbojusies ar citiem mūziķiem un vairākkārt pārliecinājusies, ka mūzika ir viņas dzīves prioritāte, tai nav alternatīvu. Viņa atklāj, ka tikai tagad sāk saprast, ko viņa patiesi vēlas un ka daudzas situācijas un kļūdas ir kļuvušas par mācībām. Aminata piebilst, ka, lai arī ir dienas, kad ir grūti tikt galā ar iekšējām domām un nemieru, viņa turpina strādāt pie sevis un cer, ka spēs pārvarēt pašizsmelšanu.
Dziedātāja arī dalījās, ka pirms dzīves mūzikā viņai bija pieredze ar pavisam ikdienišķiem darbiem — pat strādājot kino teātra ierobežotajos apstākļos, kur viņa saprata, ka viņas ceļš tomēr ir māksla. Šī atziņa ļāva Aminatai atgriezties pie mūzikas kā galvenā dzīves ceļa un veidot to, kas viņai ir būtiski un patiesi.
Šī atklātība no Aminatas puses sniedz redzējumu ne tikai par viņas profesionālo ceļu, bet arī par personīgo izaugsmi — tā ir stāsts par pieņemšanu, iekšēju cīņu un pašizziņu, ko viņa joprojām turpina attīstīt ar ārkārtīgi augstu intensitāti un mērķtiecību.
