Kad Latvijas mūzikas un kultūras leģenda Raimonds Pauls svinēja nozīmīgu dzīves posmu — savu 90. jubileju, skatuves zvaigzne un pasaules mēroga operdziedātāja Elīna Garanča atrada vārdus, kas skāra sirdi visiem klātesošajiem un mūzikas cienītājiem. Šī satikšanās notika Latvijas Radio 3 “Klasikas” 30 gadu jubilejas koncertā Nacionālajā operā un baletā 8. janvārī, kur viņas balss satrieca klausītājus, dziedot Paula komponēto “Kerijas dziesmu” — muzikālu dāvanu Maestro, kas skanēja kā cienīgs apliecinājums viņa mūžīgajai ietekmei uz latviešu kultūru.
Vakara atmosfēra bija īpaši emocionāla, jo Raimonds Pauls, lai gan saskāries ar veselības izaicinājumiem, smagi, bet lepni ieradās uz skatuves, apmierinot skatītāju vēlmi viņu ieraugīt. Ar spieķi rokās, bet smaids sejā, Maestro saņēma stāvētā ovāciju vētru, kas ilgu laiku nebija rimusi, un viņš tajā brīdī pateicībā veltīja siltus aplausus atpakaļ auditorijai.
Pašā koncertā Elīna Garanča, paņemot mikrofonu starmešu gaismā un dzelzs klavieru skaņās, vairākas reizes apskāva un samīļoja Maestro, par ko vēlāk atklāja sarunā ar žurnālu “Kas Jauns”. Viņa atzina, ka šis brīdis koncertā ir bijis ļoti nozīmīgs un personisks, jo mūzika, ko viņi dalījuši, nav tikai skaņa, bet stāsts par laiku, mīlestību un radošu saikni starp divām būtiskām Latvijas mūziķu paaudzēm.
Runājot par Paulas jubileju, Garanča teica ne tikai sirsnīgus vārdus, bet izteica dziļu un skaidru vēlējumu: lai Maestro ne tikai svin šo apaļo dzimšanas dienu, bet sagaida vēl apaļāku jubileju nākotnē. Viņa piebilda, ka, neskatoties uz veselības grūtībām, Pauls turpina būt radošs spēks — viņa klavierspēle un melodijas spēj atņemt pasaulīgās nastas un atstāt klausītājus ar tikai skaistām izjūtām.
Garančas vārdi bija ne tikai sirsnīgs sveiciens, bet arī apliecinājums Maestro dzīves un mūzikas devumam, kas, viņasprāt, turpina iedvesmot ne tikai viņu pašu, bet arī pasaules auditoriju. Viņa atzina, ka šogad viņai pašai paredzēts intensīvs koncertu un izrāžu grafiks, tostarp darbs ar Riharda Štrausa un Umberto Džordāno operām, taču viņa uzsvēra — nav nekas svarīgāks par mūziku un tās kopīgo svinēšanu, kas vieno cilvēkus pāri laikam un robežām.
Un pat ja viņa nespēja būt klāt uz svinīgo banketu 12. janvārī, Garančas vārdi par Paula mūziku, viņa radošo spēku un vēl dažām kopīgām melodiēm, kas reiz varētu tikt radītas, paliks atmiņā kā daļa no šī īpašā mūzikas stāsta.
