Rīgas Latviešu biedrības valodas veicināšanas grupa 26. janvārī atkal satricināja valodas pasauli, 23. reizi paziņojot par 2025. gada spilgtākajiem latviešu valodas vārdiem, nevārdiem, lidotājiem teicieniem un vārdu secībām — un šogad rezultāti bija tik neparasti, ka šķiet, it kā visi latviešu vārdi būtu “vienā laivā”.
Kategorijā “gada vārds” uzvarēja termins klausiņas, kas latviešu valodā skan ne tikai kā tehnoloģisks jaunums, bet arī kā emocionāli uzlādēta frāze. Šis jaunvārds apzīmē bezvadu austiņas, apvienojot vārdus austiņas un klausīties, taču daudziem tas atgādina citādu, senāku latviešu valodas daļu — vārdu klaušas, kas vēsturiski nozīmējis piespiedu darbu laukstrādniekiem. Citi kandidāti, piemēram trampampiņš vai mijsakarība, radīja diskusijas, bet neieguva uzvarētāja statusu.
Interesanti, ka “gada nevārda” tituls tika piešķirts angļu valodas aizguvumam trigerēt, kas latviešu valodas vērtētāju acīs izklausās neveikli un neprecīzi. Tā vietā valodnieki uzsvēruši, ka labāki sinonīmi būtu latviešu izcelsmes vārdi, kā izraisīt, sakacināt vai nokaitināt. Citi neveikli mēģinājumi radīt jaunus latviešu vārdus bija, piemēram, mātbūšana, kas burtiski nozīmē “būt mātei”, bet šajā kontekstā šķita neveikls mēģinājums tulkot “motherhood”.
@maddryann 🐈⬛ how much of “Flow” you want in the city: yes #flow #straume #latvija #latvia #latviešutiktok #latviantiktok #academyawards #oscars #academia #flowanimation #catsoftiktok #riga #cat #garfield #latviansreact #pet #pets ♬ Dance You Outta My Head – Cat Janice
Savukārt kategorijā “gada lidotais teiciens” žūrija atlasīja vairākas spilgtas frāzes, kas Latvijas sabiedrībā izraisīja reakcijas. Starp populārākajām bija komentārs no interneta aptaujas par kapa vietu uzturēšanu: “Ikvienam savs kapu jāravē”; aktīvā Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Melnis sociālā tīkla ieraksta reakcija: “Mūsu nākotne ir vēja spēks!” un deputāta Ingmāra Līdakas lakoniskais izskaidrojums par iemeslu, kāpēc Latvijai vajadzētu izstāties no Stambulas konvencijas: “Jo es to gribu!” Tomēr šī gada lielākais uzvarētājs šajā kategorijā bija režisora Ginta Zilbaloža uzvara par runu, kurā saņemot Oskaru par animācijas filmu Straume, viņš emocionāli paziņoja: “Mēs visi esam vienā laivā!” — teikums, kas latviešu valodas cienītāju aprindās izraisīja gan diskusijas, gan atsauces sociālajos tīklos.
Savdabīgākā kategorija “gada vārdu secība” šogad tika piešķirta virsrakstam no oficiālās publikācijas Latvijas Vēstnesis — “Ikviens aicināts staigāt cauri pilsētas puķu dobēm”. Žūrija norādīja, ka šī frāze, lai arī gramatiski korekta, nomāc lasītāju prātu ar savu negaidīto un nedaudz absurdo ritmu, liekot domāt: “Nu gan gan bija vārdi!”. Tas liek aizdomāties par to, cik dažādos veidos latviešu valoda var tikt interpretēta, izmantota un pat nedaudz pārprasta.
Šajā gadā izvēlētie vārdi un teicieni ne tikai atspoguļo tehnoloģiju, sociālo mediju un sabiedrības notikumu ietekmi uz valodu, bet arī izgaismo to, cik dzīva un mainīga latviešu valoda ir — reizēm saprotama, reizēm jocīga, bet vienmēr dzīva un orientēta uz komunikāciju šodienas dinamiskajā pasaulē.
