Dziedātāja un sabiedrības personība Adriana Miglāne beidzamajos gados piedzīvojusi neiedomājamas grūtības, par kurām tagad runā brīvi un godīgi. Latvijā viņas vārds kļuva zināms pēc viņas izcīnītās otrās vietas TV šovā «X Faktors» 2017. gadā. Pēc tam dzīve lauzās ar visu spēku – mīlestība, kas solīja laimi, beidzās tikai septiņu mēnešu laikā, un mazā dēla Hugo audzināšana vienai prasīja visu spēku un sapratni. Dzīvodama Bauskā ar mātes atbalstu, Adriana mēģināja atrast stabilitāti, taču dzīves līkloči viņu aizveda uz Īriju, cerībā uz jaunu sākumu. Tur viņa strādāja par mārketinga speciālisti, taču, kaut arī ārēji viss šķita skaisti, iekšējās sāpes viņu nepametīja.
Pēdējais gads pirms atgriešanās Latvijā kļuva par pārdzīvojumu virkni – nomācošas vientulības, ilgas pēc mājām un nebeidzamas iekšējas cīņas dēļ Adriana pieļāva kļūdas, kas viņu noveda pie alkohola izmantošanas kā sāpju atvieglošanas. Viņa pati atzīst, ka tas nebija ieradums vai gadu ilga cīņa, bet ārkārtīgi sāpīgs un īss periods, kad šķita, ka citas izejas vienkārši nav. Šajos brīžos viņa atzina, ka palūdza palīdzību profesionāļiem – psihologam, psihiatram un narkologam – un pat kādu laiku bija ārstniecības iestādē, kur medicīnas darbinieku atzinums par viņas stāvokli deva cerību, kas tik ļoti ilgi nebija bijusi.
«Kļūstot skaidrībā ar sevi, es sapratu, cik dziļi sāp manas rētas,» Adriana saka. Viņas stāsts nav tikai par kritienu – tas ir arī par atmodu. Klīnikā viņa sastapa cilvēkus, kuri gadiem ilgi bija cīnījušies ar atkarībām, un tas viņu iedvesmoja no sirds apņemšanos vairs nekad neaiztikt alkoholu. Ar laiku viņa iemācījās pozitīvi reaģēt uz dzīvi – satikt draugus, dzert kolu ar ledu, nevis kaut ko, kas nogurdinātu viņas dvēseli. Adriana tagad uzskata, ka atkarību var pārvarēt tikai tad, ja cilvēks pats to ļoti vēlas, un viņa stāsts kļūst par cerības simbolu citiem, kuri joprojām cīnās ar iekšējām briesmām.
Atgriežoties Latvijā, Miglāne lēnām atgriezās sabiedrībā – janvārī viņa piedalījās cīņu šovā «Bazara 0 Fight Club III», kur viņas parādīšanās raisīja uzmanību un apliecināja, ka viņa vairs nav tā pati sieviete, kas pazuda no acīm sabiedrībai. Adriana raksta jaunus mūzikas darbus un plāno pavisam drīz izdot albumu, kurā atklāj savas dzīves emocijas un pieredzi. Viņa sapņo par lielu koncertu galvaspilsētā un apņēmības pilna spert soli pretī muzikālajai nākotnei.
Mīlestības frontē arī nav viegls stāsts. Pēc atgriešanās no Īrijas viņa satika uzņēmēju Oļegu Zabirko, ar kuru īslaicīgi mēģināja veidot attiecības. Taču, lai arī mīlestība šķita patiesa, tas arī beidzās. Adriana par to runā atklāti, sakot, ka darīja visu, lai saglabātu šo saikni, bet reizēm mīlestība vien nepietiek. «Kas notika aiz durvīm, labi zinām gan es, gan viņš. Lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas,» viņa piebilst, uzsverot, ka nesatur ļaunu prātu, bet vēlas vērsties uz nākotni ar tīru sirdi.
Neskatoties uz visām grūtībām, Adriana neļauj skumjām pārņemt visu viņas dzīvi. Viņas stāsts ir ne tikai par personīgo cīņu ar zaudējumiem un atkarību, bet arī par žēlsirdību un mātišķu mīlestību pret savu dēlu. Viņa tagad strādā pie sociālās iniciatīvas, palīdzot ģimenēm, kas nonākušas finansiālās grūtībās, pērkot pārtiku un nepieciešamās preces no saviem līdzekļiem, un reizēm lūdzot palīdzību sekotājiem. Adrianas sirds siltums un dzīvesprieks atgādina daudziem, ka, lai cik tumša būtu pagātne, nākotne var skatīties pretī ar gaismu un cerību.
