Latvijas daiļslidošanas sirdspuksti Milānā ir ne tikai par apbalvojumiem vai punktiem — tie ir par brīvības sajūtu, iekšējo mieru un personīgo pārliecību, kuru Deniss Vasiļjevs cenšas nest līdzi uz savām trešajām olimpiskajām spēlēm. Pēc ierašanās Milānā, nedaudz pēc atklāšanas ceremonijas, Vasiļjevs devās uz ledus savu pirmo treniņu, kurā atklāja, ka šogad jūtas citādāk nekā iepriekš — mierīgāk, sagatavotāk un emocionāli brīvāk nekā jebkad agrāk.

Ierodoties pēc Eiropas čempionāta, kur savā sezonas sniegumā viņš neizjuta pilnīgu pārliecību, Vasiļjevs atzinīgi runāja par savu šī brīža psihisko stāvokli. “Temperatūra treniņā bija augstāka nekā parasti, bet man tas patīk,” viņš teica, ar smaidu aprakstot mīkstāku ledu un gaidāmo atmosfēru, kad arēna piepildīsies ar skatītājiem. Priekšā stāv īstā pārbaudījuma vieta — īstā ledus sacensībās, bet sportists apgalvo, ka šogad viņš ir gatavs slidot nevis ar bailēm par tehniku, bet gan ar pārliecību, ka viņš ir brīvs un var izteikt sevi īstajā olimpiskajā brīdi.
Vasiļjevs arī dalījās ar savu skatījumu uz četrkāršo lēcienu — vienu no tehniski visprasīgākajiem elementiem, kuram pievērš uzmanību skatītāji un tiesneši. Viņš nenoliedza, ka šis elements ir liels solis, bet uzsvēra, ka pašreizējais fokuss viņam nav tikai par sarežģītajiem soļiem, bet par to, ka viņš vēlas iedot pozitīvu vēstījumu līdzjutējiem. Tieši šī vēlme izcelt slidošanas prieku, nevis tikai rezultātu, šķiet, virza Vasiļjeva skatījumu uz olimpisko pieredzi kā par spēli — brīdi, kurā var sacensties, bet arī izjust patiesu prieku par iespēju būt tur, kur esi sapņojis visus šos gadus.
Sportists runāja arī par to, ka piedalīšanās atklāšanas ceremonijā viņam nešķiet tik svarīga — viņš izvēlējās šo laiku izmantot treniņiem un gatavošanai, nevis gaidīt garajā ceremonijas procesijā. Viņš skaidri norādīja, ka viņa prioritāte ir īsā programma 10. februārī, kam sekos izvēles programma trīs dienas vēlāk. Šie dati tagad ir ierakstīti Vasiļjeva galvā kā konkrētas dienas, kurās viņš vēlas parādīt to brīvību, par kuru viņš runā — slidot ar pārliecību, ar prieku un bez ierobežojumiem, kas bieži saistās ar lielu sacensību spiedienu.
Iespējams, šī personīgā pieeja sniegs ne tikai tehniski augstu sniegumu, bet arī emocionāli iedvesmojošu priekšnesumu, kas atspoguļo Vasiļjeva — un varbūt arī visa latviešu daiļslidošanas — būtību šajās olimpiskajās spēlēs.