Iemīļotais šovmens, dziedātājs un raidījumu vadītājs Roberto Meloni, kurš Latvijā ar savu dzirkstošo enerģiju un smaidu priecē skatītājus jau vairāk nekā divdesmit gadus, pēkšņi pazuda no televīzijas ekrāniem un sociālo tīklu aprites. Līdzjutēju un uzticamo sekotāju vidū valdīja neziņa un trauksme, līdz mākslinieks nolemts atklāt skaudro patiesību par brīžiem, ko viņam nācies pārciest aiz slimnīcas durvīm.
Dramatiskie notikumi sasniedza kulmināciju reizē, kad Roberto devās uz plānoto raidījuma filmēšanu. Kolēģi uzreiz pamanīja, ka viņa sejā saskatāmas neaprakstāmas ciešanas. Pamēģinājis piecelties no krēsla, šovmens ar šausmām saprata, ka vairs nejūt savu kāju. Cenšoties spert pirmo soli uz priekšu, kāja vispār neklausīja, un viņš zaudēja līdzsvaru, bezpalīdzīgi nokrītot uz grīdas. Tajā brīdī kļuva skaidrs, ka situācija ir kļuvusi kritiska un vilcināties vairs nedrīkst ne mirkli.
Muguras veselības problēmas Roberto sāka vajāt jau pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš apmeklēja fizioterapijas procedūras un centās cīnīties ar diskomfortu, taču šajā vasarā sāpes atgriezās ar neaprakstāmu spēku. Pārvietošanās kļuva par īstām mocībām. Ja uz pasākumiem viņu kāds veda, mākslinieks mašīnas sēdeklī bija spiests gulēt gultus pozīcijā. Savukārt pie stūres pats spēja nobraukt ne vairāk par divdesmit kilometriem, jo dedzinošas un spēcīgas sāpes no muguras lejasdaļas izstaroja pa visu kāju līdz pat pašai pēdai. Atsākoties atvaļinājumam Sardīnijā un Grankanārijā, uz brīdi šķita, ka saule un jūra sniedz atvieglojumu, taču, atgriežoties Latvijā jūnija beigās, veselības stāvoklis strauji pasliktinājās.
Kad pēc kritiena kļuva skaidrs, ka pēda ir pilnībā zaudējusi jutīgumu, mediķu verdikts bija neizbēgams – nepieciešama steidzama ķirurģiska iejaukšanās. Sagatavošanās operācijai emocionāli bija ārkārtīgi smaga. Šajā bezpalīdzības brīdī Roberto zvanīja māsai uz Sardīniju, kura pati strādā slimnīcā. Ķirurģiskās procedūras laikā mākslinieka mugurkauls tika nostiprināts ar titāna plāksnēm. Mostoties no narkozes, Roberto piedzīvoja aizkustinošu brīdi – viņš nāca pie apziņas, klusi dungojot šūpuļdziesmu, ko bērnībā viņam dziedājusi mamma. Tā kā viņa māte devās mūžībā šī paša gada martā, mākslinieks skaidri sajuta viņas klātbūtni un atbalstu kā sargeņģelim visgrūtākajā dzīves brīdī.
Pēc smagās operācijas sekoja ilgs atveseļošanās posms rehabilitācijas centrā “Vaivari”, kur Roberto pavadīja arī savu 46. dzimšanas dienu. Ārsti viņu brīdināja, ka vairākas nedēļas būs aizliegts sēdēt – atļauts tikai gulēt vai stāvēt. Saspiestā nerva dēļ kreisā pēda joprojām ir nepaklausīga, pirksti te pamostas, te atkal aizmieg, tādēļ ik dienu norit smags darbs fizioterapeitu uzraudzībā.
Mākslinieks paudis dziļu pateicību visiem, kas viņu atbalstīja, tostarp draugiem, kuri pēc operācijas ziedojuši asinis viņa atveseļošanai. Tāpat Roberto atzina, ka mātes ieaudzinātais ieradums veidot finanšu drošības spilvenu viņam palīdzējis patstāvīgi tikt galā ar visiem ārstēšanās izdevumiem. Neraugoties uz klibošanu un ilgo atlabšanas ceļu, Roberto nezaudē savu itālisko optimismu un slimnīcas koridoros turpina priecēt personālu ar dziesmām.
