Populārais un talantīgais aktieris Edgars Ozoliņš beidzot ir pārtraucis klusēšanu par tēmu, kas gadiem ilgi piesaistījusi fanu skatienus – viņa ikonisko matu rotu. Izrādās, ka tas, ko skatītāji uzskata par dabas dāvanu un apskaužamu stila elementu, pašam māksliniekam sagādā ne mazums galvassāpju. Edgars atklāti atzīst, ka čirkaino matu īpašnieku nometnē sajūsma nebūt nav tik liela, kā varētu šķist no malas. «Mums, čirkainajiem, nemaz tik ļoti nepatīk,» viņš vaļsirdīgi noteic, kliedējot mītus par vieglo un romantisko loku kopšanu.
Tomēr šokējošākās pārmaiņas aktiera izskatā notika pagājušajā vasarā, kad viņš pieņēma radikālu lēmumu. Edgars pilnībā šķīrās no savām lokām, un iemesls tam bija profesionāls izaicinājums. Režisoru Leldes un Vlada Kovaļovu jaunajā daudzsēriju kriminālstāstā Ķīlnieki Edgaram tika uzticēta visai specifiska loma – viņam bija jākļūst par īstu bandītu. Filmas veidotājiem nebija šaubu: lai tēls būtu pārliecinošs, matiem ir jāpazūd nekavējoties. Aktieris bez liekām diskusijām piekrita šai transformācijai, uzsverot, ka viņa profesijā nekas, pat ne personīgais tēls, nevar būt svētāks par lomas patiesumu.
Aktieris ar ironiju un nelielu devu skumju secina, ka viņa vizuālie dotumi jau sen viņu ierindojuši noteiktā ampluā. «Kā liecina pieredze, 90 procentos filmu es kādu situ vai kāds sit mani,» viņš atzīst, piebilstot, ka gadu gaitā ir burtiski saaudzis ar savu «bandīta seju». Režisoru verdikts ir bijis skarbs, bet patiess – bez savām mīkstajām lokām Edgars izskatās patiesi paskarbi un bīstami. Viņš pats to uztver ar apskaužamu mieru, zinot, ka mati agri vai vēlu ataugs, taču šis vizuālais kontrasts ir pārsteidzis pat viņa tuvākos sekotājus.
Pirms došanās pelnītā atpūtā uz siltajām zemēm, Ozoliņš rīkojās stratēģiski – viņš noskuva matus jau laicīgi, lai galvas āda paspētu vienmērīgi iesauļoties un uz ekrāna viņš neizskatītos pēc «baltgalvja». Šāda pašatdeve un gatavība upurēt savu atpazīstamāko zīmi lomas vārdā liecina par Edgara augsto profesionalitāti. Viņš nebaidās būt skarbs, nebaidās būt nepievilcīgs vai pat biedējošs, ja to prasa stāsts. Kamēr fani vēl joprojām pierod pie viņa jaunā, agresīvā tēla, Edgars jau bauda šo brīvību, ko sniedz dzīve bez nepaklausīgajām lokām, kaut arī apzinās, ka šī «bandīta seja» tagad ir redzama visā tās krāšņumā.
