Pazīstamā rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska atkal ir uzmanības centrā, taču šoreiz tas nav saistīts ar jaunu romānu vai skandalozu dzeju. Viņa ir metusi izaicinājumu ierastajai kārtībai un kopā ar domubiedrēm spērusi soli, kas daudziem varētu šķist neparasts vai pat provokatīvs. Viss sākās ar pavisam vienkāršu, bet zīmīgu dialogu viņas pašas mājās, kad vīrs neviļus pajautāja par sievas plāniem tajā dienā. Dace, neminstinoties un ar savu raksturīgo humora dzirksti acīs, atbildēja: Eju dibināt sieviešu ordeni!
Šī frāze, lai arī izteikta ar smaidu, slēpj sevī daudz dziļāku un nopietnāku mērķi. Runa nav par kādu slepenu ložu vai mistiskiem rituāliem, bet gan par Latvijas Rakstnieču apvienību. Idejas autore un galvenā dzinējspēks šai kustībai ir rakstniece Inga Žolude, taču Rukšāne šo iniciatīvu uzņēma ar neviltotu siltumu un dedzību. Viņa neslēpj, ka ilgu laiku literārajā vidē sievietes ir jutušās sadrumstalotas un katra pati par sevi.
Rukšāne atceras, ka viņas karjeras sākumā un arī vēlāk rakstnieču vidū valdījis jūtams vēsums un nepieejamība. Iekļūt kādā kopienā vai sajust atbalstu no kolēģēm bija gandrīz neiespējami. Viņa atklāti atzīst, ka savulaik jutusies kā ārpusniece, mēģinot atrast savu vietu literatūras pasaulē, kurā valdīja stingra hierarhija un nepārredzamas barjeras. Tieši tāpēc brīdī, kad Žolude piedāvāja apvienoties, Dace sajuta piederības sajūtu, kuras tik ļoti trūka.
Interesanti, ka impulsu šādai sieviešu vienotībai deva neviens cits kā leģendārā Nora Ikstena, kura nesen devās mūžībā. Tas notika Ventspilī, Rakstnieku mājā, kur Ikstena, būdama neapstrīdama autoritāte, spēja pārkāpt šīs iedomātās hierarhijas robežas. Viņa pirmā sniedza roku jaunākajai kolēģei, parādot, ka konkurencei nav jābūt galvenajam dzinulim, bet gan savstarpējai iedvesmai un atbalstam.
Dibinot šo savdabīgo ordeni, rakstnieces vēlas radīt vidi, kurā nevienai autorei vairs nebūtu jājūtas vientuļai. Viņu mērķis ir kļūt redzamākām sabiedrībā un beidzot radīt kultūru, kurā dāmas viena otru ceļ, nevis gremdē. Tas ir pieteikums jaunai ērai Latvijas literatūrā, kurā drosme un sievišķīga vienotība iet roku rokā. Vīrs mājās palika pārsteigts par šādu apņēmību, taču Dace jau bija ceļā, lai kopā ar kolēģēm galerijā Istaba ieliktu pamatakmeni šai drosmīgajai apvienībai.
