Kad enerģiskajai televīzijas personībai Baibai Sipeniecei-Gavarei tuvojās apaļā piecdesmit gadu jubileja, daudzi gaidīja melanholiskas pārdomas vai klusu atskatīšanos uz paveikto. Taču Baiba nebūtu viņa pati, ja neizvēlētos pilnīgi citu ceļu – viņa šo dzīves pagriezienu uztver nevis kā finišu, bet gan kā jaudīgu startu, lai sēstos mugurā liktenim un dotos neprātīgā skrējienā. Šis skaitlis viņai nav slogs, bet gan personīgā brīvība, kas beidzot ļauj atmest visu lieko un koncentrēties uz to, kas patiešām liek sirdij pukstēt straujāk.
Baiba atzīst, ka piecdesmit gadu slieksnis viņai ir kā maģiska robeža, aiz kuras beidzas izdabāšana citiem un sākas īstā, nefiltrētā dzīve. Viņa pati šo sajūtu raksturo ļoti tēlaini – tā ir kā gatavošanās ieauļot savā dzīves trijjūgā. Nav vietas bailēm vai šaubām, jo gadu gaitā uzkrātā pieredze ir devusi neizmērojamu spēku. Viņa neslēpj, ka šajā vecumā sieviete kļūst visbīstamākā un reizē vispievilcīgākā, jo viņa precīzi zina savu vērtību.
Runājot par briedumu, Sipeniece-Gavare uzsver, ka daudzi cilvēki baidās no novecošanas, taču viņa tajā saskata milzīgu potenciālu. Tā ir iespēja dzenāt prom savus iekšējos dēmonus, kas gadiem ilgi dīdījuši un likuši šaubīties par saviem spēkiem. Tagad viņa ir gatava stāties tiem pretī ar paceltu galvu un smaidu sejā. Viņas ikdiena nav rāma sēdēšana dārzā; tas ir nepārtraukts kustības un ideju virpulis, kurā katra diena tiek izdzīvota ar maksimālu atdevi.
Baiba neslēpj, ka viņas enerģijas noslēpums slēpjas attieksmē. Viņa neļauj skaitlim pasē diktēt noteikumus tam, kā viņai jājūtas vai jāuzvedas. Tieši pretēji – viņa plāno savu nākamo desmitgadi aizvadīt tik krāšņi un skaļi, lai par klusēšanu pat prātā nenāktu domāt. Šis ir laiks, kad viņa jūtas vislabāk savā ādā, un tas ir redzams katrā viņas kustībā un dzirkstošajā skatienā. Viņa ir gatava jauniem izaicinājumiem, negaidītiem pavērsieniem un, pats galvenais, patiesai dzīves baudīšanai bez aizspriedumiem.
Gatavošanās šim “trijjūgam” nozīmē arī to, ka Baiba vairs nebaidās būt neērta vai pārāk tieša. Viņa ir izcīnījusi tiesības runāt to, ko domā, un darīt to, ko patiešām vēlas. Tā ir tā drosme, ko sniedz tikai briedums – spēja pasmieties par sevi un reizē apzināties, ka labākie gadi ir nevis pagātnē, bet gan tepat pie sliekšņa, gaidot nākamo starta šāvienu.
