Februāra vidus pēcpusdiena Rīgā kļuva par īpašu pagriezienu leģendārā radio vīra un sabiedrības dvēseles Jāņa Šipkēvica dzīvē. Viņa jaunās grāmatas “Ar dziesmu par dzīvi” atklāšanas svētki nebija vienkārši formāls pasākums, bet gan emocionāls ceļojums, kas pulcēja visus tos, kuriem Jāņa balss un personība gadu gaitā kļuvusi tuva. Zālē valdīja neaprakstāms saviļņojums, kad autora ģimene, uzticamākie draugi, ilggadējie kolēģi un domubiedri sanāca kopā, lai svinētu šo ilgi gaidīto literāro debiju. Atmosfēra bija piesātināta ar patiesu sirsnību, kur katrs smaids un katrs skatiens liecināja par dziļu cieņu pret autoru.

Vakara vadības grožus savās rokās pārņēma Jāņa bērni – Tīna un Jānis. Viņu klātbūtne uz skatuves piešķīra pasākumam neizmērojamu personisku siltumu, radot sajūtu, ka visi klātesošie ir daļa no vienas lielas un mīlošas saimes. Smiekli mijās ar aizkustinājuma asarām, kad atmiņu stāsti un vēlējumi piepildīja telpu, liekot pat visrūdītākajiem viesiem sajust šī brīža svinīgumu. Tas bija vakars, kurā oficiālas runas aizstāja dvēseliskas sarunas un neviltotas emocijas.
Pats vakara vaininieks, Jānis Šipkēvics, stāvot starp saviem viesiem, bija neparasti atklāts. Viņš neslēpa, ka šis darbs pie grāmatas nav bijis viegls pastaiga, bet gan smags, pašaizliedzīgs un reizēm pat mokošs process. Trīs gadu garumā autors ir cīnījies ar vārdiem, domām un sevi pašu, lai beidzot nodotu lasītājiem savu stāstu. Tas prasīja ne tikai neatlaidību, bet arī milzīgu iekšējo drosmi – atskatīties uz piedzīvoto un ietērpt to teikumos, kas tagad paliks mūžībai. Autora sejā bija redzams gan atvieglojums, gan pamatots lepnums par paveikto.

Īpaši spilgts un paliekošs mirklis bija dēla uzruna. Ar pārliecību balsī un neviltotu lepnumu viņš paziņoja klātesošajiem, ka šajā vakarā sabiedrības acīs ir piedzimis jauns rakstnieks. Šie vārdi kļuva par sava veida svētību tēva jaunajam ceļam literatūras pasaulē. Viesi, starp kuriem bija manāma arī vienmēr enerģiskā Baiba Sipeniece-Gavare, ar aplausiem apstiprināja, ka šis ir sākums kaut kam lielam un neaizmirstamam, ko Jānis Šipkēvics ir dāvājis saviem sekotājiem.