Latvijas sporta pasauli pāršūzinājusi ziņa, kas likusi saskumt tūkstošiem līdzjutēju sirdīm – mūsu leģendārais bobsleja pilots Oskars Melbārdis ir pieņēmis smagu un neizbēgamu lēmumu. Pēc gadiem ilgas cīņas ledus trasēs, pēc neiedomājama fiziska spriedzes un emocionāliem kāpumiem, olimpiskais čempions ir paziņojis, ka viņa profesionālie sporta apavi tiek kārti uz nagliņas. Šis lēmums nav nācis ne viegli, ne ātri, taču mirklis, kad ķermenis un prāts saka “pietiek”, ir pienācis neglābjami.
Oskars atklāti atzīst, ka šī šķiršanās no lielā sporta ir sāpīga, taču viņš jūtas neizsakāmi pateicīgs par iespēju tik daudzus gadus darīt to, ko viņš mīl no visas sirds. Viņa karjera ir bijusi kā amerikāņu kalniņi – no uzvaras saldās garšas, kad virs galvas plīvo Latvijas karogs, līdz pat sirdi plosošiem zaudējumiem un smagiem kritieniem, kurus viņš pārdzīvojis kopā ar saviem uzticamajiem faniem.
View this post on Instagram
Savu atvadu vēstuli sportists sāka ar sirsnīgu pateicību tiem, kuri stāvēja pie viņa šūpuļa sportā. Īpaši vārdi tika veltīti sporta skolotājai Mārītei Bisniecei un pirmajai trenerei Baibai Kaufmanei, kuras ielika pamatus tam gribasspēkam, ko vēlāk redzēja visa pasaule. Melbārdis uzsver, ka bez Murjāņu sporta ģimnāzijas skarbā un norūdošā režīma, kā arī trenera Andreja Iecelnieka viedajiem padomiem, viņa ceļš nebūtu aizvedis tik tālu.
Pirmie soļi Siguldas ledus trasē nebūtu iedomājami bez bobsleja korifejiem – Jāņa Ķipura, Zinta Ekmaņa un Māra Poikāna, kuri palīdzēja jaunajam talantam iepazīt šo bīstamo, bet aizraujošo pasauli. Īpašu pateicību Oskars pauž Sandim Prūsim, kurš ne tikai noticēja viņa spējām, bet arī nenogurstoši dalījās zināšanās, neļaujot zaudēt mērķi pat vissmagākajos brīžos.
Aiz katra panākuma slēpjas milzīgs darbs aizkulisēs, un sportists neaizmirsa pieminēt savus “glābējus” – Jāni Ozolu, kurš rūpējās par fizisko sagatavotību, un Jāni Kaupi, kurš palīdzēja uzturēt gan fizisko, gan garīgo veselību. Īpaši aizkustinoši vārdi tika veltīti fizioterapeitam Arnim Noveičukam, kurš burtiski ir “uzstutējis” Oskaru atpakaļ uz kājām pēc traumām un joprojām turpina pacietīgi strādāt pie viņa veselības atgūšanas.
View this post on Instagram
Taču vissvarīgākie cilvēki trasē vienmēr ir bijuši viņa “veči” – komanda. Oskars ar neslēptu lepnumu uzrunāja Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, uzsverot, ka bez viņiem nekas no sasniegtā nebūtu bijis iespējams. Redzēt viņu degošās acis un sajust uzticību, kad biedri sēžas bobā pat pēc bīstamiem kritieniem, esot bijis lielākais gods viņa dzīvē.
Visbeidzot, ar asarām acīs un dziļu mīlestību, Melbārdis pateicās savai ģimenei un radiem. Viņi ir bijuši tas stiprais plecs, kas turējis viņu virs ūdens gan prieka brīžos, gan smagākajās bēdu stundās. Viņu ieguldījums Oskara karjerā ir neizmērāms, un tieši viņiem pienākas visskaļākais “paldies” šajā emocionālajā atvadu brīdī.
