Pasaulē pazīstamā ukrainiete Anastasija Pokreščuka, kura iemantojusi slavu kā sieviete ar planētas lielākajiem vaigiem, kārtējo reizi ir pamatīgi satricinājusi sociālo tīklu telpu. Šoreiz viņa izvēlējusies nevis demonstrēt savas jaunākās pildvielu injekcijas, bet gan atskatīties pagātnē, publiskojot unikālus kadrus no laika, kad viņas seja vēl nebija piedzīvojusi nevienu adatas dūrienu. Šis drosmīgais solis burtiski sašķēla viņas sekotāju armiju divās nometnēs, liekot daudziem aizturēt elpu no pārsteiguma.
Kadrā, kas uzņemts pirms sešiem gadiem, Anastasija izskatās kā pilnīgi cits cilvēks. Toreiz, 26 gadu vecumā, viņa bija meitene ar dabiski maigiem sejas vaibstiem, gariem, tumšiem matiem un neuzkrītošu izskatu, kas nekādā veidā neliecināja par gaidāmo ekstrēmo transformāciju. Viņas vaigu kauli bija dabiski, lūpas – parastas, un nekas viņas tēlā neatgādināja to provokatīvo personību, ko šodien pazīst miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pati Anastasija, raugoties uz šīm fotogrāfijām, neslēpj emocijas un atzīst, ka tajā laikā jutusies kā pelēka pele, kura sev nemaz nav patikusi.
Tomēr tieši šis vizuālais kontrasts ir izraisījis vētru komentāru sadaļā. Kamēr pati blogere ar lepnumu noraugās uz savu pašreizējo spoguļattēlu, daudzi viņas atbalstītāji ir neslēptā šokā par to, cik skaista un harmoniska viņa izskatījās pirms visām manipulācijām. Daži pat atļāvās izteikt nožēlu, norādot, ka dabiskais skaistums ir ticis neatgriezeniski zaudēts, dzenoties pēc apšaubāmiem rekordiem. Citi turpretī apbrīno viņas drosmi un spēju radikāli mainīt savu dzīvi un izskatu atbilstoši personīgajām vēlmēm, nevis sabiedrības standartiem.
Kopš brīža, kad tika uzņemta šī senā fotogrāfija, Anastasija savā izskatā ir ieguldījusi tūkstošiem eiro un neskaitāmas stundas kosmetologa krēslā. Viņa ne tikai palielināja vaigu kaulus līdz neticamiem apmēriem, bet arī veica lūpu korekciju, žokļa līnijas uzlabošanu un pat zobu restaurāciju, lai iegūtu savu sapņu smaidu. Viņas stāsts nav tikai par plastisko ķirurģiju vai pildvielām, tas ir stāsts par apsēstību ar pārmaiņām, kas dažus biedē, bet citus fascinē. Šīs atmiņu bildes kalpo kā spilgts atgādinājums par ceļu, ko viņa ir mērojusi, un cenu, ko viņa ir bijusi gatava maksāt par savu unikālo, kaut arī pretrunīgi vērtēto identitāti.
