Aktrise Agnese Budovska, kura Latvijas kino pasaulē jau sen iemantojusi spilgtas un dziļas mākslinieces slavu, šobrīd nonākusi uzmanības centrā saistībā ar savu jaunāko veikumu – lomu režisora Gata Šmita jaunajā kinolentē Tīklā. Šis projekts Agnesei nav bijis tikai kārtējais ieraksts CV, bet gan smags, emocionāls un pat nedaudz biedējošs ceļojums pašai savas personības un profesionālo robežu dziļumos. Aktrise atklāti atzīst, ka darbs pie šīs filmas ir prasījis no viņas daudz vairāk nekā tikai tehnisku teksta atrunāšanu vai precīzu pārvietošanos kadrā; tas ir bijis psiholoģisks pārbaudījums, kas licis pārvērtēt daudzas lietas.
Filmas Tīklā sižetiskā līnija un Agneses atveidotais tēls ir cieši saistīti ar mūsdienu sabiedrības aktuālākajām problēmām, kuras nereti paliek nepamanītas aiz spožām ekrāna gaismām. Budovska neslēpj, ka, gatavojoties lomai, viņai nācies saskarties ar tēmām, kas ir neērtas un sāpīgas. Viņas varone filmā izdzīvo stāstu, kas burtiski ievelk savos tīklos, un tieši šī sajūta – būt sasaistītai, ierobežotai un reizēm bezpalīdzīgai – aktrisei bija jāatspoguļo ar maksimālu atdevi. Viņa stāsta, ka filmēšanas process bijis intensīvs un reizēm pat nogurdinošs, taču tieši šis saspringums palīdzējis sasniegt nepieciešamo emocionalitātes līmeni, ko pieprasīja režisora vīzija.
Agnese Budovska uzsver, ka sadarbība ar Gati Šmitu bijusi īpaša. Režisora spēja saskatīt smalkas detaļas un pieprasīt no aktieriem patiesumu, kas robežojas ar kailumu, likusi aktrisei mobilizēt visus savus iekšējos resursus. Viņa atceras brīžus filmēšanas laukumā, kad šķitis, ka emocijas ņem virsroku, un robeža starp lomu un viņu pašu kļūst bīstami plāna. Tas ir tas maģiskais un vienlaikus biedējošais aktiera darba aspekts, par kuru Agnese runā ar lielu pietāti un nopietnību. Viņa uzskata, ka filma Tīklā skatītājiem būs ne tikai vizuāls baudījums, bet arī nopietns iemesls aizdomāties par savu dzīvi, izvēlēm un tiem neredzamajiem pavedieniem, kas mūs visus vieno vai tieši otrādi – attālina vienu no otra.
Gatavošanās posmā Agnese daudz laika pavadījusi pārdomās par savu varoni, mēģinot saprast katru viņas soli un motivāciju. Šī iedziļināšanās nav palikusi bez pēdām – aktrise atzīst, ka pēc filmēšanas beigām viņai bijis nepieciešams laiks, lai “atlaistu” lomu un atgrieztos savā ikdienas ritmā. Viņa neslēpj, ka šis process bijis svētīgs, jo ļāvis viņai kā māksliniecei augt un sasniegt jaunas virsotnes, taču vienlaikus tas prasījis arī milzīgu pašatdevi. Budovska cer, ka skatītāji spēs sajust to enerģiju un patiesumu, ko viņa un visa radošā komanda ir ielikusi šajā darbā, un ka filma Tīklā kļūs par nozīmīgu notikumu Latvijas kino ainavā, rosinot diskusijas par to, cik stipri mēs patiesībā esam savos personīgajos un sociālajos tīklos.
