Latvijas teātra un kino aprindās beidzot kļuvis zināms tas, ko daudzi tikai nojauta – šarmantā aktrise Agnese Budovska, kura kopš pavasara bija noslēpumaini pazudusi no Nacionālā teātra skatuves dēļiem, ir atgriezusies. Taču viņas atgriešanās nav klusa un nemanāma; tā ir notikusi ar vērienu, emocijām un zīdaini uz rokām, radot patiesi aizkustinošu ainu uz jaunās filmas uzņemšanas laukuma.
Viss sākās Rīgas 9. vidusskolā, kuras sporta zālē pēkšņi atdzima pagājušā gadsimta vidus atmosfēra. Režisors Dzintars Dreibergs, kurš savulaik ar “Dvēseļu puteni” aizkustināja visu tautu, tagad ķēries pie nākamā grandiozā projekta – filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”. Šis stāsts ir veltījums leģendārajai sieviešu basketbola komandai, kuras vārds ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā un kura savā laikā bija absolūti neuzvarama. Un tieši šajā vēsturiskajā drāmā galvenā loma uzticēta Agnesei Budovskai.
Agnesei šis ir īpašs laiks ne tikai profesionāli, bet arī personīgi. Tikai tagad atklājies rūpīgi glabātais noslēpums: pirms trim mēnešiem Budovsku ģimenē ienācis otrais dēliņš. Mazais brālītis pievienojies trīs gadus vecajam Ferencam, padarot Agneses un viņas vīra, aktiera Matīsa Budovska, ikdienu par īstu vecāku mīlestības karuseli. Tomēr aktrise ir parādījusi apbrīnojamu izturību, nebaidoties apvienot jaundzimušā kopšanu ar nogurdinošajām stundām filmēšanas laukumā.
Uzņemšanas laukumā valdīja īpaša enerģija. Agnese iejūtas Dzidras Karamiševas-Uztupes tēlā – sievietes ar dzelzs raksturu, kura PSRS laikā spēja apmānīt sistēmu un kļuva par pirmo TTT kapteini. Tā ir loma, kas prasa ne tikai basketbola bumbas pārvaldīšanu, bet arī spēju attēlot iekšējo dzelzs priekškaru, ko varone turēja pat pret saviem tuvākajiem. Agnese atzīst, ka šī loma viņai ir milzīgs izaicinājums, īpaši brīžos, kad starp mēģinājumiem un kadriem prātā ir tikai mātišķas rūpes.
Viena no emocionālākajām epizodēm, ko fiksēja klātesošie, bija TTT sporta zāles atklāšanas skats. Tajā Agnesei, tērptai 60. gadu stilā, bija jātur uz rokām mazulis. Lai gan kameras priekšā esošais bēbis bija nolīgts aktieris, Agneses acīs mirdzēja patiesas mātes jūtas. Tas bija mirklis, kurā realitāte saplūda ar kino mākslu tik cieši, ka visiem klātesošajiem aizrāvās elpa. Kamēr aktrise ucināja svešu mazuli kino kadram, viņas pašas trīs mēnešus vecais dēliņš pacietīgi gaidīja mammu turpat blakus telpā, vecmāmiņas gādīgajās rokās, lai starp dubliem saņemtu savu pienācīgo maltīti.
Interesantu pavērsienu stāstam piešķir arī uzvārdu sakritība. Viena no filmas varonēm un konsultantēm ir pati leģendārā Skaidrīte Smildziņa-Budovska. Vai Agnesei un basketbola zvaigznei ir radniecīgas saites? Agnese pati par to tikai pasmaida – kopš kāzām ar Matīsu viņa ir Budovska, bet par dziļākiem radu rakstiem vēl neesot spējusi domāt. Viņa vēl nekad nav klātienē satikusi savu slaveno vārda māsu, taču liktenis viņas tagad ir savedis kopā caur lielo ekrānu.
Šī atgriešanās darbā ir ne tikai fizisks pārbaudījums, bet arī emocionāls varoņdarbs. Agnese Budovska uz laukuma pierāda, ka mūsdienu sieviete spēj būt gan politiski sarežģītas lomas atveidotāja, gan basketboliste, gan, galvenais, mīloša mamma, kura savu bērnu nepadod pat tad, kad prožektoru gaismas ir visspožākās.
