Latvijas skandalozākā un reizē mīlētākā dzejniece, kā arī neskaitāmu televīzijas šovu spilgtākā zvaigzne Magone Liedeskalna beidzot ir pārtraukusi klusēšanu. Sociālo tīklu sekotāji jau labu laiku ir pamanījuši neticamas pārmaiņas viņas tēlā un izturēšanā – Magone burtiski staro, viņas acīs ir atgriezies dzīvesprieks, ko daudzi uzskatīja par neatgriezeniski zudušu pēc visiem pārdzīvojumiem, kas gāzušies pār viņas galvu. Šīs pārmaiņas ir tik acīmredzamas, ka jautājumu jūra viņas “Facebook” profilā vairs nebija apturama, un tagad viņa ir gatava atklāt patiesību par to, kas noticis aizkadros.

Magone savā jaunākajā video uzrunā neslēpj emocijas un neslēpjas aiz maskām. “Sveiki, mani mīļie! Daudzi man prasa – kā tu tik mierīga esi palikusi, un tāda spīdīga, gaiša, labāka, skaistāka, harizmātiskāka?” viņa citē tos neskaitāmos komplimentus un izbrīna pilnos jautājumus, ko saņem ik dienas. Viņas atbilde ir filozofiska un dziļa – viņa uzskata, ka šis skaistums un gaisma viņā ir mājojuši vienmēr, jau kopš dzimšanas brīža, taču dzīves smagums tos bija aprakstis zem bieza pelnu slāņa. Tagad šis iekšējais spēks ir izlauzies uz āru, kļūstot redzams pat tiem, kuri iepriekš pret viņu bija skeptiski noskaņoti vai vienkārši neprata saskatīt dzejnieces dvēseles dziļumus.

Atklātības mirklī Magone atzīstas kaut ko sirdi plosošu: “Kādā brīdī es biju padevusies.” Šie vārdi liek aizdomāties par to, cik smags patiesībā ir bijis viņas ceļš, kad dzīves uguns bija gandrīz nodzisusi un sirds kļuvusi auksta. Tomēr liktenis viņas ceļā piespēlēja īpašu cilvēku – energopraktiķi un numeroloģi Esteri Kviesīti. Tieši šī tikšanās kļuva par pagrieziena punktu, kas palīdzēja Magonei atkal noticēt sev un savai nākotnei. Saruna, kurā tika analizēta dzīves un likteņa matrica, bijusi tik intensīva, ka ar vienu dienu neesot pieticis, lai aptvertu visu saņemto informācijas daudzumu un saprastu, kāpēc viņas dzīvē viss ir noticis tieši tā, kā noticis.
Magone ar milzīgu pateicību piemin Esteri, kura palīdzējusi viņai harmonizēties un atkal iedegt to uguni, kas gadiem ilgi bija tikai gruzdējusi. Dzejniece pat pajoko savā ierastajā, tiešajā manierē – viņa uzskata, ka dzīvē ir nepieciešami cilvēki, kas spēj “iespert pa vienu vietu”, lai tu atkal atcerētos, ka tev ir spārni un tu vari lidot pretī saviem mērķiem. Šobrīd Magone ne tikai lido, bet dara to ar paceltu galvu, liekot visai Latvijai aizturēt elpu par to, kādi būs viņas nākamie soļi šajā jaunajā, mirdzošajā dzīves posmā. Tas vairs nav tikai stāsts par ārēju skaistumu, bet gan par pilnīgu dvēseles atdzimšanu, ko nevar noslēpt neviens ekrāns.