Latvijas skandalozākais mūziķis un televīzijas personība Andris Kivičs ir nolēmis vairs neklusēt un pielikt treknu punktu pēdējā laikā uzvirmojušajām kaislībām ap viņa ģimenes un kādreizējās tuvās draudzenes Kerkiras Graudiņas attiecību krahu. Trešdiena sociālajos tīklos izvērtās par īstu emociju vētru, kad mūziķis ar vērienu izklāstīja savu redzējumu par to, kāpēc reiz tik ciešā draudzība ar viņu meitiņas Mias krustmāti ir pārvērtusies publiskā naidā un savstarpējos apvainojumos. Kivičs savos izteikumos nebūt nav bijis saudzīgs, izmantojot sulīgus un asus apzīmējumus, lai raksturotu sievieti, kuru savulaik uzskatīja par daļu no savas ģimenes.
View this post on Instagram
Visa šī sāga sākās pagājušajā nedēļā, kad Liene Kiviča publiski pauda milzīgu vilšanos Kerkirā, uzsverot, ka bija viņu uzskatījusi par savu dvēseles māsu. Abu sieviešu draudzība ilga vairākus gadus, un uzticība bija tik liela, ka Graudiņai tika uzticēts godpilnais Mias krustmātes amats. Tomēr tagad šī idille ir sabrukusi kā kāršu namiņš. Pēc Kiviču teiktā, krustmāte par saviem pienākumiem un mazo krustmeitu vienkārši pārtraukusi likties ne zinis, kas ģimenei sagādājis dziļas un smagas sirdssāpes.
Kerkira Graudiņa gan sniedza savu versiju žurnālam Privātā Dzīve, paziņojot, ka no krustmeitas neatsakās, taču ar pašiem Kivičiem vairs nekādu saistību nevēlas. Viņa sūkstījās, ka Kiviči esot meitēnu atstājuši viņai pieskatīšanai, bet pēc tam pazuduši uz ilgu laiku, neliekoties par bērnu ne zinis. Tomēr Andris Kivičs šādu notikumu interpretāciju sauc par klajiem meliem. Viņš ir svēti pārliecināts, ka ir beidzot sapratis, kas notika patiesībā, un Graudiņas teikto presē uzskata par mēģinājumu nomazgāt savu vainu pēc tam, kad viņa it kā jau telefoniski atteikusies no bērna.
Mūziķis apgalvo, ka tieši 18. martā notikušajā telefonsarunā Kerkira esot skaidri un gaiši pateikusi, ka vairs nebūs Mias krustmāte. Kivičs norāda, ka šāds pavērsiens viņam nemaz nav bijis tik liels pārsteigums, jo krustmāte reālajā dzīvē nav rādījusies jau pusotru gadu. Emocionālajā uzrunā Andris uzskaitīja visus pāridarījumus – viņa neesot ieradusies uz Mias dzimšanas dienu, neesot atsūtījusi pat vismazāko dāvanu un neesot pat piezvanījusi, lai apsveiktu bērnu vārda dienā vai Ziemassvētkos. Kivičs ir saniknots par šādu pilnīgu ignoranci un uzskata, ka Graudiņas tēlotā labvēlība žurnāla lappusēs ir tikai izrāde, kamēr realitātē Mia no savas krustmātes nav saņēmusi ne piles uzmanības vai mīlestības. Atmosfēra ap šo konfliktu kļūst arvien smagāka, un Andris ir gatavs aizstāvēt savas ģimenes godu līdz pēdējam, neliekoties mierā, kamēr patiesība nebūs sadzirdēta.
