Pazīstamās arhitektes Zaigas Gailes dzīvē ielauzušies negaidīti un tumši mākoņi, kas likuši bažīties ne tikai par savu, bet arī visas ģimenes drošību. 2015. gada nogale arhitektei paliks atmiņā nevis ar mierpilnu svētku gaidīšanu, bet gan ar trim anonīmām, naidpilnām vēstulēm, kas burtiski iebrukušas viņas privātajā telpā. Šie sūtījumi, kas adresēti bijušā premjerministra Māra Gaiļa dzīvesbiedrei, satur nepārprotamus draudus, liekot saprast, ka ar viņu un viņas tuvākajiem var “notikt kaut kas nelāgs”.
Satraucošie notikumi ir tiešā veidā saistīti ar asajām diskusijām ap Okupācijas muzeja pārbūves projektu, kur Gaile ieņēmusi stingru un negrozāmu opozīcijas pozīciju pret Gunāra Birkerta iecerēto “Nākotnes namu”. Arhitekte, kura pati pašlaik atrodas Tallinā, atklāj, ka visas trīs mistiskās vēstules ceļojušas no Jelgavas. Rakstītāja rokraksts bijis steidzīgs, uzšņāpts un paraksts – pilnībā nesalasāms, taču saturs bijis vairāk nekā skaidrs. Tajā Gaile nodēvēta par “lielu valsts ienaidnieci”, bet viņas ģimene – par “ļauniem cilvēkiem”. Šāds personisks uzbrukums un mājieni par iespējamām fiziskām sekām nav palikuši bez ievērības, un lietā jau iesaistījusies Valsts policija, uzsākot izmeklēšanu.
Zaiga Gaile pati ir pārliecināta, ka šis naida vilnis ir tieša reakcija uz viņas profesionālo kritiku. Kamēr Rīgas pilsētas būvvalde janvāra vidū kārtējo reizi atteica izsniegt būvatļauju “Nākotnes nama” celtniecībai, aizbildinoties ar dokumentācijas trūkumu, Gaile turpina uzsvērt projekta zemo kvalitāti. Viņa kategoriski noraida mēģinājumus šo strīdu ietērpt politiskās krāsās, norādot, ka muzejis ir “svēta lieta”, taču arhitektūrai jābūt tādai, par kuru valstij nav kauna.
Interesanti, ka saistībā ar šīm draudu vēstulēm policijas redzeslokā nonācis arī Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, kurš uz nopratināšanu izsaukts liecinieka statusā. Viņam nācies atbildēt uz visai neērtiem jautājumiem par to, vai viņš personīgi pazīst Gaili, vai starp viņiem nav izcēlies kāds ass konflikts un ko viņš novembra mēnesī darījis Jelgavā. Nāgels gan noliedz jebkādu saistību ar vēstulēm, uzsverot, ka ar Gaili ir pazīstams jau trīs gadu desmitus un personīgu nesaskaņu viņu starpā nav. Arī Jelgavā minētajā laikā viņš neesot viesojies.
Kamēr izmeklētāji meklē anonīmo vēstuļu rakstītāju, spriedze ap muzeja nākotni nemazinās. “Valsts nekustamie īpašumi” vēl tikai vērtē nākamos gājienus pēc būvvaldes atteikuma, kas lielā mērā balstīts uz Rīgas galvenā arhitekta Gvido Prinča atzinumu, ka modernā piebūve vienkārši neiederas Vecrīgas vēsturiskajā ainavā. Gaisotne kļūst arvien nokaitētāka, un arhitektei Gailei šobrīd nākas sadzīvot ar apziņu, ka viņas viedoklis kādam licis ķerties pie tik zemiskām metodēm kā anonīmi draudi.
