Latvijā mīlētais un vienmēr gaidītais laika ziņu vēstnesis Toms Bricis beidzot ir viiesis skaidrību jautājumā, kas nodarbina tūkstošiem prātu visā valstī. Kamēr iedzīvotāji neizpratnē raugās pa logu, kur ierastā sniega kupenu un stindzinoša sala vietā redzama pavasarīga ainava, Bricis nāk klajā ar paziņojumu, kas liks sarosīties gan kaislīgiem ziemas prieku baudītājiem, gan tiem, kuri cer uz siltākiem mēnešiem. Viņš atklāti atzīst, ka šī ziema ir sagatavojusi kaut ko pavisam neparastu un patiesi pārsteidzošu, liekot mums pārvērtēt visu, ko zinām par Latvijas dabu.
View this post on Instagram
Rīgas ielās Toms Bricis šobrīd redzams nevis biezā kažokā, bet gan braucot ar velosipēdu, un viņa balsī skan neslēpts prieks par esošo situāciju. Viņš neslēpj, ka personīgi ir liels siltuma cienītājs un pēc sniega lāpstām vai saltā vēja, kas kož sejā, nebūt neilgojas. Šāda gaisa temperatūra viņam ļauj turpināt iecienītos krosiņus un aktīvi pārvietoties pa pilsētu, nebaidoties no apledojušām ietvēm vai stindzinoša dzestruma, kas paralizē ikdienas gaitas.
Daba ap mums burtiski kliedz par pārmaiņām – Rīgas parkos pēkšņi uzziedējušas sakuras, bet janvāra vidū Latvijas mežos atrastas pat gailenes un ziedošas vizbulītes. Šādas ainas vairāk atgādina pasaku vai pavasara priekšvēstnešus, nevis kalendāro ziemas vidu. Toms Bricis apstiprina, ka saskaņā ar šī brīža datiem noturīgs sals un sniegs, kas valsti varētu pārklāt uz nedēļu vai ilgāk, visticamāk, nemaz nav gaidāms. Viņš gan piebilst, ka īslaicīgi aukstuma uzliesmojumi vēl ir iespējami, taču lielā un bargā ziema, pie kuras bijām pieraduši, šogad šķietami ir izpalikusi.
Lai gan iedzīvotāji bauda maigos laikapstākļus, Bricis uzsver medaļas otru pusi – lauksaimniekiem un mežsaimniekiem šis klusais dabas nemiers var radīt nopietnas raizes. Siltais laiks veicina dažādu kaitēkļu savairošanos, kas parasti nepārdzīvo bargo salu. Viņš atzīst, ka, lai gan vēsturiski šādas ziemas jau ir piedzīvotas, to biežāka atkārtošanās varētu kļūt par bīstamu signālu visai mūsu ekosistēmai. Tikmēr prognozes rāda, ka līdzšinējā precizitāte vieš uzticību, taču dabas untumi vienmēr paliek neprognozējami līdz pēdējam brīdim.
