Tas bija brīdis, kad visa Latvija aizturēja elpu, bet aiz okeāna risinājās īsta drāma, kuras aizkulises pat gadiem vēlāk šķiet neticamas. 2015. gada NBA drafts nebija tikai parasts jauno talantu atlases pasākums – liepājniekam Kristapam Porziņģim un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem tā bija stratēģiska šaha spēle ar milzīgām likmēm. Šodien mēs zinām Kristapu kā čempionu un globālu ikonu, taču toreiz, būdamas tikai tievs un perspektīvs jaunietis no Eiropas, viņš uzdrīkstējās pateikt striktu “nē” vienam no līgas galamērķiem, darot visu iespējamo, lai viņa sapnis par Ņujorkas spožajām ugunīm nekļūtu par murgu citā pilsētā.
Pilsētas leģendārā vienība “Knicks” tajā liktenīgajā vakarā izmantoja savu augsto ceturto izvēli, lai nosauktu Porziņģa vārdu, taču ceļš līdz šim saucienam bija bruģēts ar aukstasinīgu aprēķinu. Kā vēlāk atklājās, Porziņģi savās rindās par katru cenu kāroja redzēt vēl divas citas NBA komandas. Kamēr viena no tām klusi vēroja no malas, otra bija gatava rīkoties agresīvi. Tomēr jaunais basketbolists kopā ar savu ietekmīgo aģentu bija pieņēmuši lēmumu – viņi nevēlējās doties uz konkrētu galamērķi, kas, viņuprāt, varētu apdraudēt Kristapa attīstību un spožo nākotni.
Lai izvairītos no šīs nevēlamās savienības, Porziņģis un viņa komanda izspēlēja bīstamu kārti. Viņi ne tikai atteicās no tikšanās, bet burtiski darīja visu iespējamo, lai šī konkrētā komanda pat nedomātu par viņa izvēlēšanos. Šāda veida pretestība pirms drafta ir reti sastopama un riskanta, jo tā var sabojāt spēlētāja reputāciju vēl pirms viņš ir uzvilcis savas komandas kreklu. Taču Kristaps bija gatavs pat sabojāt attiecības ar ietekmīgiem klubu vadītājiem, lai tikai paliktu pieejams Ņujorkas “Knicks”. Viņa sirds un prāts bija piesaistīti “Madison Square Garden” arēnai, un nekas cits tajā brīdī nešķita pietiekami labs.
Drafta naktī valdīja nepanesama spriedze. Līdz pat pēdējai sekundei neviens, pat pats Kristaps, nevarēja būt simtprocentīgi drošs, vai viltīgais plāns nostrādās. Gaisā virmoja neziņa – vai nevēlamā komanda tomēr neizvēlēsies viņu spīta dēļ? Šī drāma vēlāk atstāja paliekošas sekas visā līgā, mainot to, kā komandas un aģenti sadarbojas pirms lielajiem lēmumiem. Porziņģis savu panāca, taču cena, ko viņš bija gatavs maksāt par savu brīvību un iespēju spēlēt tur, kur viņš jūtas vislabāk, parāda to dzelzs raksturu, kas viņu vēlāk uznesa pašā virsotnē. Tas nebija tikai bizness, tā bija cīņa par savu likteni, kurā liepājnieks iznāca kā uzvarētājs, par spīti visiem riskiem un spiedienam no NBA milžiem.
