Kordiriģente Agita Rimšēviča ir nolēmusi pārtraukt klusēšanu un sniegt ieskatu tajā, kā patiesībā uzplauka viņas un bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mīlasstāsts. Šīs attiecības, kas daudziem joprojām šķiet noslēpumainas un pat dramatiskas, sākās nebūt ne vienkāršā dzīves posmā. Tas nebija mirkļa uzliesmojums, bet gan lēna un dziļa satuvināšanās brieduma gados, kas pārauga ciešā savienībā, kuru neviens vējš nav spējis salauzt.
Viss sākās vietā, kur satiekas skaņa un emocijas – Latvijas Bankas korī. Agita atceras, ka nokļuva tur pilnīgi nejauši, pat nenojaušot, ka šis solis mainīs viņas privāto dzīvi uz visiem laikiem. Tobrīd viņa strādāja par Rīgas koru koordinatori, un, kad banka nolēma dibināt savu kolektīvu, viņai lūdza ieteikt piemērotu diriģentu. Viņa apzinīgi uzrunāja vairākus kolēģus, taču visi kā viens bija aizņemti. Beigās izskanēja liktenīgais jautājums: “Kāpēc tu pati nevarētu?” Pēc nelielas apdomāšanās Agita piekrita, neredzot nevienu iemeslu, kāpēc gan neuzņemties vadīt jaunu un talantīgu kori.
Interesantākais fakts, ko diriģente uzzināja tikai vēlāk – ideja par bankas kora izveidi piederēja tieši Ilmāram Rimšēvičam. Viņa mīlestība pret mūziku izrādījās daudz dziļāka, nekā varētu šķist, raugoties uz nopietno finansistu. Kad Agita noskaidroja, ka viņas topošais vīrs savulaik dziedājis prestižajā Rīgas 6. vidusskolas zēnu korī, viņa nevilcinājās šo talantu likt lietā. Viņa atklāj, ka tieši viņas iedrošināts, bankas prezidents vienos Ziemassvētkos uzdrīkstējās nodziedāt solo partiju.
Taču Agita neslēpj arī kādu citu, mazāk zināmu faktu – Ilmārs ne tikai labi dzied, bet arī tīri labi padodas diriģēšanai. Viņa ar smaidu atzīst, ka viņam piemīt dabiska vadītāja dotība ne tikai bankas kabinetos, bet arī pie mūzikas pults. Mājās un draugu lokā viņi muzicē bieži, un diriģentei ir grūti pat iedomāties dzīvi kopā ar vīrieti, kurš nespētu padziedāt līdzi. Šī muzikālā saikne ir kļuvusi par viņu attiecību pamatu.
Kā zināms, viņu mīlestība tika oficiāli noformēta 2018. gada pavasarī, kad pāris dziļā slepenībā mijas gredzenus. Tas notika laikā, kad pār Ilmāra galvu jau bija savilkušies tumši mākoņi saistībā ar tiesu darbiem, taču Agita palika viņam blakus. Viņa atklāti saka, ka viņu ģimenes dzīve ir pilna ar kopīgiem mirkļiem, dziesmām un atbalstu, ko sniedz tikai patiesa tuvība. Viņa pat izteikusies: “Varbūt arī, ja man vīrs teiktu: “Lecam!”, es lēktu kopā ar viņu.” Šis citāts spilgti raksturo to nesatricināmo lojalitāti, kas valda viņu laulībā. Agita uzsver, ka viņiem abiem mūzika nav tikai profesija vai hobijs, tā ir valoda, kurā viņi sarunājas un saprotas vislabāk.
