Pasaulslavenā operdziedātāja Elīna Garanča atkal atrodas uzmanības centrā, taču šoreiz tas nav saistīts ar kārtējo triumfu uz kādas no Eiropas prestižākajām skatuvēm, bet gan ar ārkārtīgi emocionāliem un dziļi personiskiem izteikumiem, kas veltīti latviešu mūzikas leģendai un dižgaram Raimondam Paulam. Šis abu mākslinieku tandēms vienmēr ir ticis uzskatīts par kaut ko unikālu un nesatricināmu, taču pēdējie operas dīvas komentāri likuši daudziem uzticamiem faniem un kultūras baudītājiem burtiski aizturēt elpu un aizdomāties par to, kas patiesībā slēpjas aiz spožajām prožektoru gaismām un abu slavenību publiskā tēla.

Daudzi pat nenojauta, cik patiesībā tuvas, trauslas un reizē sarežģītas ir bijušas šīs radošās saites, kas abus māksliniekus vieno jau daudzu gadu garumā. Elīna Garanča nesenā un negaidīti sirsnīgā sarunā nolēmusi kliedēt jebkādas šaubas un atklāti pastāstīt par savu patieso lomu un pārdzīvojumiem šajā slavenajā savienībā, neslēpjot ne mirkļa vājumu, ne patiesu mīlestību pret Maestro. Dziedātāja atzina, ka pēdējā laikā, kad Maestro veselība vairs nav tik dzelžaina kā agrāk un viņam kļūst arvien grūtāk pārvietoties, ikviena tikšanās reize iegūst pavisam citu, daudz smagāku un reizē dārgāku nozīmi.
Garanča ar neslēpjamu aizkustinājumu atminējās nesenos mirkļus uz operas nama skatuves un aizkulises, kur viņa vairākkārt sirsnīgi apskāvusi un sabučojusi sirmo komponistu. Viņa atklāja, ka Maestro mēdz reizēm pagarlaicīgi papūst un izrādīt savu neapmierinātību par ikdienas grūtībām, taču brīdī, kad viņš apsēžas pie klavierēm, notiek īsts brīnums. Visas pasaulīgās nastas, vecuma vārgums un smagums vienkārši izgaist, un paliek tikai viņa dievišķie pirksti, kas pārskrien pāri taustiņiem, liekot mūzikai skanēt vēl ātrāk, skaļāk un skaistāk nekā jebkad agrāk. Operas zvaigzne pauda neviltotu cerību, ka šis dzinulis un radošā uguns komponistam neizdzisīs vēl ļoti ilgu laiku, un novēlēja viņam sagaidīt vēl apaļāku un dižāku dzīves jubileju.

Šīs radošās sadarbības saknes meklējamas jau mākslinieces bērnībā, kad viņa, būdama pavisam maza meitene, sapņoja dziedāt bērnu ansamblī un klausījās tieši Raimonda Paula komponētās dziesmas. Lai gan māte toreiz šo vēlmi neatbalstīja, sapnis par kopīgu uzstāšanos nekur nepazuda un piepildījās pirms vairākiem gadiem, kad tapa abu kopīgā koncertprogramma un vēlāk arī nākamais cikls. Elīna Garanča uzsvēra, ka Maestro mūzika spēj uzrunāt pilnīgi jebkuru cilvēku jebkurā pasaules malā, neatkarīgi no valodas vai valsts robežām, jo viņš ir ārkārtīgi spēcīgs melodiķis, kura radītās skaņas paliek mūžībā un nekad netiek aizmirstas. Pat aizsteidzoties prom no svarīgiem mēģinājumiem Cīrihē, kur viņu gaida smags darbs un titulloma operā, dziedātāja skaidri apzinājās, ka viņa vienkārši nevarēja neierasties un nepagodināt šo tikšanos, jo šī mūzika ir daļa no viņas pašas personīgās vēstures un dzīves lielākais piepildījums.