Latvijas šovbiznesa un mūzikas aizkulises burtiski vārās, jo gaismā nācis kāds ārkārtīgi personisks un intīms stāsts par to, kā patiesībā sākās viena no apspriestākajām radošajām savienībām mūsu valstī. Kamēr skatītāji pie televīzijas ekrāniem nepārtraukti seko līdzi katram skandalozajam un spilgtajam pavērsienam, ko sagādā šovu spilgtā dāma Magone Liedeskalna, populārais dziedātājs un mūziķis Ainars Bumbieris ir nolēmis mest pie malas jebkādu kautrību un nākt klajā ar patiesi drosmīgu paziņojumu, kas liek sirdij iepukstēties straujāk. Izrādās, ka tieši viņš bija tas vizionārs, kurš pirmais saskatīja šajā sievietē kaut ko daudz dziļāku un vērtīgāku, nekā vienkārši ekrāna tēlu. Viņš neslēpj lepnumu un skaļi deklarē, ka tieši viņš bija pirmais, kurš uzgāja un atklāja šo dārgumu, kas tagad priecē tūkstošiem siržu visā Latvijā.
Šajā krāšņajā un patriotiskajā rudenī, kad apkārt virmo melanholija un krāsainas lapas, Ainars Bumbieris ir devies vērienīgā koncerttūrē ar nosaukumu Manas Tēvzemes stāsts. Šī tūre nav vienkārši parastu koncertu sērija, bet gan dziļi emocionāls vēstījums, kurā milzīga un neaizvietojama loma ir uzticēta tieši kolorītajai un vienmēr neparedzamajai dzejniecei Magonei Liedeskalnai. Abu mākslinieku starpā jau vairākus gadus valda īpaša ķīmija un cieša sadarbība, kuras rezultātā dzimst brīnišķīgas dziesmas. Šo kompozīciju pašā pamatā ir tieši dāmas sarakstītās dzejas rindas, kas spēj aizkustināt līdz sirds dziļumiem. Mūziķis nesen ļāvās atklātai un ļoti sirsnīgai sarunai, neslēpjot nevienu intriģējošu detaļu par to, kā sākās šī unikālā draudzība un kas viņu tik neizsakāmi spēcīgi uzrunā dzejnieces radītajos darbos.
Atskatoties pagātnē uz pašu sākumu, Ainars Bumbieris ar smaidu sejā un siltumu balsī atceras tos mirkļus, kas mainīja viņu radošo dzīvi uz visiem laikiem. Viss esot aizsācies pavisam ikdienišķā, taču liktenīgā gaisotnē – kādā mājīgā kafejnīcā, kur izpildītājs mēdza regulāri ieturēt pusdienas un kur viņam bija izveidojušās labas, draudzīgas attiecības ar vietējiem darbiniekiem. Vienā no tādām parastām dienām šie cilvēki viņam pačukstēja kādu noslēpumu, kas acumirklī piesaistīja viņa uzmanību un rosināja māksliniecisko zinātkāri. Viņam tika pastāstīts, ka Magonei Liedeskalnai patiesībā esot sarakstītas veselas dzejas grāmatas, taču skarbā realitāte bijusi tāda, ka neviens tās neesot lasījis un tās vienkārši stāvējušas nevienam nevajadzīgas. Tajā pašā sekundē dziedātājam galvā dzimusi spoža un pārliecinoša ideja, ka no tā visa varētu izveidot kaut ko grandiozu un, iespējams, radīt kādu pavisam jaunu, aizkustinošu dziesmu.
Mūziķis nebija no tiem, kas ilgi vilcinās, tāpēc viņš nekavējoties rīkojies un uzrakstījis Magonei vēstuli. Reakcija nebija ilgi jāgaida – dzejniece ar prieku atsūtījusi savus darbus, taču tas nebija viss. Kā īpašs, negaidīts un ārkārtīgi mīļš bonuss sūtījumam bija klāt pievienota konfekte ar simbolisku nosaukumu Sarkanā magone. Saņemot šo neparasto dāvanu, Ainars Bumbieris ar lielu nepacietību un aizrautību meties iekšā lasīšanā, izšķirstījis lappusi pēc lappuses, izlasījis katru rindu, taču sākumā piedzīvojis nelielu vilšanos, jo pirmajā acu uzmetienā neviens dzejolis tā īsti nebija iekritis sirdī vai uzrunājis viņa muzikālo dvēseli. Tomēr viņš nepadevās un nolēma lūgt palīdzību no malas, uzticot šīs grāmatas savai tuvai draudzenei, kura tajā pašā kafejnīcā strādāja par vadītāju. Pēc kāda laika draudzene atgriezusi grāmatas atpakaļ ar mirdzumu acīs un paziņojusi, ka starp visām rindām ir paslēpies viens konkrēts, neticami skaists dzejolis par Latviju, kas burtiski rauj pušu sirdi un ir ideāli piemērots kaut kam lielākam. Tas bija tieši tas grūdiens, kas bija vajadzīgs, lai sāktos šis lielais un panākumiem bagātais stāsts.
