Neparasta un intīma atmosfēra vienmēr ir apvijusi Latvijas izcilāko komponistu, kura vārds komentārus neprasa. Pavisam nesen sabiedrību pāršalca ziņa par kādu īpašu datumu — apritējuši tieši sešdesmit gadi kopš brīža, kad mijušies liktenīgie gredzeni. Šis neticamais skaitlis liek aizdomāties par laika ritējumu un to, kā divi cilvēki spēj saglabāt uguni visas dzīves garumā. Šajā zīmīgajā dienā sociālajos tīklos parādījās divas unikālas fotogrāfijas no pagātnes arhīviem, kuras papildināja pavisam īss, bet milzīgu smagumu un mīlestību nesošs paraksts par kopā aizvadītajiem gadu desmitiem.
Tomēr aiz šīs publiskās fasādes slēpjas pavisam cita realitāte, kuru pats mākslinieks uztver ar viņam vien raksturīgo, neatkārtojamo un brīžiem pat skarbo humoru. Kad runa ir par tik iespaidīgu kopdzīves posmu, daudzi sagaida aizkustinošas runas un asaras, taču šeit viss ir citādi. Tiek atklāti paši intīmākie un ironiskākie mirkļi, kas liek pasmaidīt, bet vienlaikus arī saskatīt dziļu dzīves patiesību. Jubilārs neslēpj, ka šāds skaitlis ir nopietns fakts, kas vienkārši ir jāpieņem, taču svinību noskaņojums tiek pagriezts pavisam negaidītā gultnē, aicinot cilvēkus nevis vienkārši izteikt komplimentus, bet gan nodēvējot šo ilgo kopā būšanu par sava veida izturības pārbaudījumu, kurā apsveikumi varētu izskatīties pat pēc līdzjūtības izteikšanas par to, ka visi šie garie gadi aizvadīti blakus vienai un tai pašai sievietei.
Šīs neparastās laulības pirmsākumi ir pelnījuši atsevišķu stāstu, jo tie pilnībā grauj visus priekšstatus par to, kā būtu jāsvin tik nozīmīgs dzīves solis. Izrādās, ka kāzu dienā viss noritēja tik pieticīgi, ka mūsdienu izlutinātajai sabiedrībai tas varētu šķist pat neticami. Ceremonijā nebija ne greznu tērpu, ne slavenu viesu pūļu. Tā vietā, lai aicinātu smalkus lieciniekus, jaunais pāris vienkārši uzrunāja kādu vietējo sētnieku, kurš arī apliecināja viņu savienību dokumentos. Arī pats galvenais mīlestības simbols — laulības gredzens — bija tālu no jebkādas greznības. Tas bija pavisam šaurs, vienkāršs zelta riņķītis, par kuru tagad tiek ironizēts, ka pasaulē droši vien nemaz nav atrodamas lētākas rotaslietas.
Runājot par pašām svinībām un šī brīža situāciju, nekādas grandiozas balles vai krāšņas viesības netiek plānotas. Vecums un veselības stāvoklis ievieš savas korekcijas, un prāts uz skaļiem pasākumiem vairs nenesas. Viss tiks aizvadīts pavisam šaurā, klusā radinieku lokā, kur pie galda tiks pārrunātas tikai pašas svarīgākās ģimenes lietas un atmiņas. Šīs atklāsmes parāda, ka aiz lielās skatuves un spožajām gaismām slēpjas vienkārša, nesamākslota ikdiena, kurā lielākie dzīves joki un patiesības tiek izteikti acīs bez liekas tēlošanas un patosa.
