Vasaras saulgriežu gaidīšana Rīgas pašā centrā, tirdzniecības centrā “Origo”, izvērtusies par prātam neatveramu un neticami jaudīgu emociju sprādzienu, kas uz ilgu laiku paliks atmiņā ikvienam, kurš tur gadījās būt. Šis nebija vienkārši kārtējais ikdienišķais pasākums pilsētas dunā – tā bija īsta, kaislīga un nevaldāma ielīgošana, kurā tradicionālie rituāli saplūda ar mūsdienu pilsētas ritmu. Sanākušie rīdzinieki un pilsētas viesi burtiski pārpludināja laukumu, ļaujoties tam maģiskajam vilmējumam, ko spēj radīt tikai un vienīgi Jāņu gaidīšanas laiks ar savu noslēpumaino un reibinošo atmosfēru.
Pasākuma galvenā uguns un dzinējspēks bija Latvijā mīlēti un labi zināmi aktieri, kuri nevis vienkārši atradās uz skatuves, bet gan burtiski saplūda ar sanākušo pūli vienotā, elpojošā organismā. Šīs radošās personības ar savu neizsīkstošo harismu un spilgto enerģiju spēja acumirklī nojaukt jebkādas barjeras starp māksliniekiem un skatītājiem. Viņu acīs dzirksteļoja patiess prieks, un šis azarts sekundes simtdaļā pārsviedās uz ikvienu garāmgājēju, kurš sākotnēji varbūt tikai nejauši bija piestājis, lai apskatītos, kas tur īsti notiek.
Kopīgā dziedāšana kļuva par pasākuma emocionālo kulmināciju, kad simtiem balsu vienojās labi zināmajās un sirdi sildošajās līgotnēs. Skanējums bija tik spēcīgs un vibrējošs, ka likās – pat apkārtējās ēku sienas sāk atkārtot šo seno melodiju motīvus. Cilvēki dziedāja no visas sirds, cits citam uzsmaidot, dāvājot siltus skatienus un aizmirstot par ikdienas steigu vai rūpēm. Tā bija maģiska vienotības sajūta, kurā pazuda vecuma starpība un sociālie statusi – tur bija tikai viena liela, dziedoša un svinoša saime, kas kopā tver vasaras pilnbrieda sākumu.
Neiztrūkstoša un ārkārtīgi svarīga šī pasākuma sastāvdaļa bija arī īsta Jāņu garša, ko ikviens klātesošais varēja izbaudīt visā tās krāššņumā. Gaisā vējojā tikko griezta siera aromāts un tradicionālo Jāņu zāļu smarža, kas radīja pilnīgu ilūziju par atrašanos kaut kur tālu laukos, zaļas pļavas vidū, nevis pašā galvaspilsētas dunošajā centrā. Gardumi un tradicionālie cienasti pazuda acumirklī, jo svētku sajūta, kā izrādās, rada arī pamatīgu apetīti. Cilvēki labprāt baudīja un slavēja sarūpētos pārsteigumus, atzīstot, kā šīs garšas burtiski atmodina bērnības atmiņas par īstiem un nepieradinātiem lauku svētkiem.
Šī krāšņā un emocijām bagātā ielīgošana skaidri parādīja, ka svētku gars mīt mūsos pašos un to var viegli uzjundīt pat visnegaidītākajās vietās. Prieks, smiekli un kopā būšanas laime, kas valdīja šajā pēcpusdienā, kļuva par izcilu starta šāvienu gaidāmajām svinībām. Klātesošie nevēlējās izklīst, turpinot sarunāties un baudīt šo neatkārtojamo maģiju, ko Rīgas centrā bija ienesuši mākslinieki un patiesas svētku tradīcijas.
