Pazīstamā un iedvesmojošā Inga Pretice ir nonākusi pie ļoti nozīmīga dzīves pagrieziena punkta, atzīmējot savu trīsdesmit devīto dzimšanas dienu. Šis skaitlis uz papīra daudziem var šķist tikai kārtējais pakāpiens kalendārā, taču pašai jubilārei šis laiks ir nesis dziļas, transformējošas un patiesi smagas pārdomas par visu līdz šim piedzīvoto. Viņa ir izgājusi cauri posmam, kas licis pilnībā pārvērtēt savu eksistenci, pagātnes rētus un to, kas viņa ir šajā mirklī. Šī jubileja nav vienkārši svētki ar kūku un svecītēm, bet gan grandiozs, iekšējs atgādinājums par to, cik neticami un neatgriezeniski cilvēks spēj mainīties savas dzīves laikā, saskaroties ar likteņa triecieniem.
View this post on Instagram
Pēdējie seši mēneši Ingas dzīvē ir bijuši ārkārtīgi intensīvi, pilni klusuma un vientulības mirkļu, kuros nācies izdarīt pašu sarežģītāko – pa īstam ieklausīties savā iekšējā balsī un savā plosītajā dvēselē. Tas ir bijis laiks, kas pieprasījis milzīgu drosmi un gribasspēku. Drosmi vienatnē pieņemt neizbēgamo faktu, ka katra skaudrā dzīves pieredze mūs neizbēgami maina un pārveido līdz nepazīšanai. Inga uzsver, ka šīs pārmaiņas nenotiek tāpēc, ka mēs mēģinātu mākslīgi aizmirst savu pagātni vai izlikties, ka nekas nav bijis. Tieši otrādi – tas notiek tāpēc, ka ar katru nodzīvoto dienu mēs arvien skaidrāk, skaudrāk un tiešāk saprotam, kas mums patiesībā ir svarīgs, kas ir mūsu patiesās vērtības un kas ir jālaiž vaļā.
Šajā īpašajā un emocionālajā brīdī viņa jūt milzīgu, vārdos neaprakstāmu pateicību pret savu iepriekšējo versiju. Pret to Ingu, kura kādreiz bezspēkā krita, saskārās ar nepielūdzamām grūtībām, taču vienmēr spēja atrast spēku, lai atkal celtos kājās. To sievieti, kura neatlaidīgi mācījās no savām kļūdām, pieņēma nežēlīgi drosmīgus un reizēm biedējošus lēmumus un spītīgi turpināja iet uz priekšu. Viņa turpināja savu ceļu pat tajos tumšākajos brīžos, kad apkārtējā dzīve šķita pilnībā netaisnīga, nepanesami sāpīga un kad prātu pārņēma izmisuma pilnas domas, ka visam vairs vienkārši nav nekādas jēgas. Inga neslēpj, ka bez tās salauztās, bet neuzvarētās pagātnes Ingas šodien vispār nebūtu tās sievietes, kura lepni un droši skatās nākotnē.
Šodien, stāvot uz savas 39 gadu sliekšņa, viņa ir ieguvusi absolūtu skaidrību un mieru. Tagad viņa droši zina, ka nekādā gadījumā nav jābaidās no pārmaiņām un no sevis pazaudēšanas, jo mēs visi esam radīti, lai nepārtraukti augtu, attīstītos un atklātu savu būtību no jauna, neatkarīgi no vecuma. Katrs jauns dzīves posms mūs tikai bagātina, sniedzot neizsakāmu gudrību un briedumu. Sagaidot šos 39 gadus, Inga pati sev novēl nezaudēt šo drosmi – arī turpmāk nebaidīties būt līdz galam īstai, turpināt savu neapturamo izaugsmi un bez nosacījumiem uzticēties savam unikālajam dzīves ceļam, lai kur tas arī aizvestu.
