Gints Grāvelis ir vīrietis, kura vārds un nevaldāmā enerģija Latvijas teātra vidē komentārus neprasa. Viņš ir aktieris ar tik spilgtu un pulsējošu klātbūtni, ka viņu vienkārši nav iespējams nepamanīt brīdī, kad viņš uznāk uz skatuves. Tomēr aiz šī spožuma un skatuves šarma slēpjas pavisam cits, daudz skarbāks un patiesāks stāsts. Šis stāsts nav par gludi izplānotu, rožlapām kaisītu ceļu pretī slavai un atzinībai. Tas ir stāsts par pirmatnēju kurzemnieka azartu, pēkšņām nejaušībām un vīrišķīgu drosmi mesties iekšā pilnīgā nezināmajā, kas beigu beigās viņu aizveda līdz Dailes teātra dēļiem un skatītāju mīlestībai.
Viss sākās vietā, kur neviens negaidīja teātra mākslas brīnumus. Gints Grāvelis, būdams vienkāršs un enerģisks Skrundas zēns, jaunībā pat neatturējās sapņot par aktiera profesiju vai prožektoru gaismām. Viņa prātā virmoja pavisam citas, piezemētākas un praktiskākas domas. Taču liktenim bija savi plāni, un viss izšķīrās viena vienīga mirkļa un pēkšņa joka dēļ. Tieši šis pirmais impulss, spēja acumirklī noticēt neprātīgai idejai un nebaidīties no nezināmā, joprojām ir viena no viņa spilgtākajām personības šķautnēm. Viņš nav no tiem, kas izvēlas drošāko un mierīgāko variantu, viņš ir cilvēks, kurš metas iekšā piedzīvojumā un tikai pēc tam sāk aptvert, cik milzīgu un smagu darbu tas no viņa prasīs.
Kad Gints Grāvelis nonāca Dailes teātra 8. studijā, viņa organiskais talants un fiziskie dotumi uzreiz piesaistīja uzmanību. Viņa balss, spēcīgais ķermenis un dabas dotais temperaments ideāli strādāja milzīgajā skatuves telpā. Dailes teātrī nav vietas, kur aktieris varētu ilgstoši paslēpties aiz klusa minimālisma vai tēlot kautrību, ja loma pieprasa patiesu jaudu un emocionālu lūzumu. Tur ir jāprot aizpildīt katrs telpas stūris, un Gintam šī spēja piemita jau no pašiem pirmajiem soļiem. Tomēr ceļš pēc studiju beigšanas nebija tikai nepārtraukta uzvaras gājiens. Tas bija laiks, kad jaunības ilūzijas sadūrās ar realitāti, mācot viņam pacietību un pazemību. Tieši šie smagie brīži un nepieciešamība cīnīties par savu vietu izveidoja viņu par mākslinieku, kurš tagad lieliski zina, ka skatuve un skatītāju uzmanība ir jānotur ar smagu, ikdienišķu darbu, nevis tikai ar tukšu enerģiju.
Ginta Grāveļa tēlā ir jūtama tā senā, leģendārā Dailes aktieru tradīcija, kurā pāri visam stāv personības jauda. Viņš spēj būt komiski viegls, rotaļīgs un dzirkstošs, taču tajā pašā sekundē saglabāt vīrišķīgu, gandrīz elektrizējošu intensitāti. Viņš spēlē ar smalku ironiju, tomēr nekad nepazaudē dziļu un satriecošu emocionālu patiesumu. Šāda tipa māksliniekiem vienmēr pastāv milzīgs risks ieslīdēt vienā ērtā ampluā, jo skatītāji ātri pierod pie konkrēta tēla un gaida to pašu atkal un atkal. Taču Grāvelis savu nevaldāmo temperamentu raida dažādos virzienos – viņš nav tikai jautrais vai harismātiskais aktieris, viņa lomās periodiski parādās arī daudz tumšākas, asākas un sarežģītākas cilvēka dvēseles stīgas. Šo elastību veicinājis arī darbs kino un televīzijā, kā arī viņa unikālā un visā valstī atpazīstamā balss, kas spēj nodot maksimālu enerģiju un tēlu pat bez redzama ķermeņa klātbūtnes.
Pēdējos gados mākslinieka publiskais tēls nav iedomājams bez viņa personīgās dzīves un ģimenes tēmas. Vecums, kurā enerģija sāk iegūt pavisam citu svaru un briedumu, ir ienesis jaunas krāsas viņa ikdienā. Gints ar ārkārtīgi lielu, neviltotu sirsnību un mīlestību publiski runā par savu sievu un meitiņas ienākšanu pasaulē. Šī atklātība nekad nav šķitusi kā lēts aprēķins vai mārketinga triks. Tajā redzams īsts, dzīvs cilvēks, kurš uz skatuves var būt skaļš un ekstrēms, bet ārpus tās ļoti skaidri un tieši definē savas dzīves lielākās vērtības. Viņš ienes telpā dzīvu nervu, viņš drīkst kļūdīties, riskēt un reizēm būt “pārāk daudz”, jo tieši šajā maksimālismā dzimst patiesa māksla, ko skatītāji jūt ar katru savu ķermeņa šūnu.
