Pasaules operas skatuves nav vieta vājiem cilvēkiem, un letoniešu soprāns Kristīne Opolais to zina labāk nekā jebkurš cits. Viņas ceļš līdz slavas virsotnei nav bijis nekas cits kā nežēlīgs, smags darbs, milzīga pašdisciplīna un nerimtīga cīņa ar sevi un apstākļiem. Dzimusi tālajā 1979. gada 12. novembrī Rēzeknē, viņa uzauga parastā vidē, kur mūzika sākotnēji bija tikai fons, līdz kļuva par visu viņas eksistenci. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā gūtās zināšanas un talants pavēra pirmās durvis, taču patiesais, skarbais sākums meklējams tepat Rīgā. Daudzi jau ir aizmirsuši, ka Kristīne Opolais savas gaitas Latvijas Nacionālajā operā uzsāka 2001. gadā kā vienkārša kora dziedātāja. Tikai pēc divu gadu smaga, nepamanīta darba un balss slīpēšanas kora rindās, 2003. gadā viņai beidzot izdevās izlauzties un kļūt par solisti. Šis posms skaidri pierāda, ka panākumi nenāca vienā naktī un nekas netika pasniegts uz paplātes.
Balss pati par sevi operas pasaulē ir tikai niecīga iespēja, kas bez nežēlīgas disciplīnas ātri izgaist. Kristīne Opolais nebija parasta dziedātāja – viņa sevi pierādīja kā dziedošu aktrisi, kura uz skatuves nevis vienkārši izpilda ārijas, bet burtiski sadedzina savu dvēseli, iemiesojoties tēlos tik dziļi, ka robeža starp realitāti un teātri izzūd. Šāda emocionāla atdeve un unikālais rokraksts ātri vien piesaistīja ārzemju kritiķu un vadītāju uzmanību, izraisot galvu reibinošu izrāvienu ārpus Latvijas robežām. Drīz vien viņas vārds jau rotāja pasaules prestižāko opernamu afišas. Ņujorkas Metropoles opera, Vīnes Valsts opera, Berlīnes Valsts opera, Bavārijas Valsts opera, Milānas leģendārais “La Scala”, Cīrihes opera un Londonas Karaliskā opera – viņa iekaroja visas šīs skatuves, kļūstot par vienu no pieprasītākajām un spožākajām zvaigznēm opermākslas elitē.
Tomēr aiz spožajām prožektoru gaismām un skatītāju ovācijām vienmēr ir slēpusies sarežģīta un emocionāli piesātināta privātā dzīve. Par viņas karjeras un dzīves centrālo figūru uz ilgu laiku kļuva izcilais diriģents Andris Nelsons. Viņu kopīgais profesionālais posms bija neparasti intensīvs un auglīgs, jo abi mākslinieki saprata viens otru no pusvārda. 2011. gadā viņi savu savienību nostiprināja laulībā, kļūstot par vienu no apspriestākajiem un varenākajiem pāriem mūzikas pasaulē. Šajā mīlestībā pasaulē nāca abu meita Adriana Anna Nelsone. Mātes lomas ienākšana Kristīnes dzīvē sakrita ar brīdi, kad viņas starptautiskā karjera atradās pašā augstākajā punktā. Operdziedātājas profesijā apvienot mātes misiju ar darbu ir gandrīz neiespējami, jo šis dzīvesstils neparedz stabilu ikdienas ritmu vai mājas mieru. Lomas jādzied dažādās valstīs, saspringti mēģinājumi svešumā ilgst nedēļām, un mākslinieka ķermenis ir trausls instruments, par kuru jārūpējas ar milzīgu precizitāti. Meitas piedzimšana mainīja visu iekšējo mērogu – ja opera no Kristīnes prasīja pilnīgu, nežēlīgu atdevi un dramatismu, tad bērns pieprasīja pavisam citu klātbūtni: ikdienišķu, pacietīgu, klusu un pastāvīgu mīlestību. Šis skarbais kontrasts starp grandiozo pasaules skatuvi un mātes ikdienu padarīja viņas personību vēl daudzšķautņaināku un cilvēciskāku.
Taču nekas nav mūžīgs, un 2018. gadā šī šķietami ideālā laulība ar Andri Nelsonu pēc septiņiem kopā pavadītiem gadiem oficiāli izira, atstājot neizdzēšamas pēdas abu dzīvēs. Tagad, sasniedzot brieduma gadus – kad māksliniecei 2026. gada lielāko daļu ir 46 gadi, bet pēc 12. novembra apritēs 47 gadi – operdziedātājas karjerā ir iestājies pavisam jauns un īpašs posms. Šajā profesijā gadi nav tikai skaitlis dokumentos. Tie neizbēgami maina balsi, ķermeni, izvēlēto repertuāru un pašu skatījumu uz dzīvi un mākslu. Ja jaunības gados dziedātājas visbiežāk vērtē pēc balss pirmā svaiguma, tehniskajām iespējām un vizuālās pievilcības uz skatuves, tad šobrīd arvien lielāku, izšķirošu nozīmi iegūst tieši uzkrātā dzīves pieredze un pārdzīvotās drāmas. Katra loma, ko viņa šobrīd izpilda, ir kļuvusi nesalīdzināmi dziļāka, jo aiz tās vairs nestāv tikai perfekta vokālā sagatavotība, bet gan patiesa, sāpīga un dziļa dzīves sapratne. Kristīne Opolais vairs nav tā meitene no Rēzeknes, kas baidījās no nezināmā – viņa ir pasaules mēroga māksliniece, kura pati stingri nosaka savu ceļu un izvēlas, kādus stāstus stāstīt pasaulei, paliekot uzticīga savam unikālajam un neatkārtojamajam rokrakstam.
