Tradīciju spēks, kas liek asinīm ritēt straujāk, un mistiska kopības sajūta pārņēma Rīgas augstāko kalnu. Dzegužkalnā ar nepieredzētu vērienu aizvadītas tradicionālās un tik ļoti gaidītās Jāņu svinības, pulcējot tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu, kuri bija gatavi negulēt līdz pat pēdējam rīta gaismas staram. Šī vieta jau vēsturiski tiek uzskatīta par vienu no maģiskākajām un senākajām ielīgošanas un svinēšanas vietām galvaspilsētā, un šogad pasākuma organizatori un dalībnieki parūpējās par to, lai ikviens mirklis paliktu atmiņā uz ilgu laiku. Svinību atmosfēra burtiski dzirksteļoja, radot neaprakstāmu enerģijas lādiņu, kas pilsētas dunēšanu pārvērta īstā dabas un tradīciju rituālā.
/nginx/o/2024/06/24/16176323t1h1704.jpg)
Viss sākās brīdī, kad kalna pakājē un nogāzēs sāka pulcēties pirmie svinētāji. Vakara gaitā pasākumu svinīgi atklāja un vadīja harizmātiskā Jāņu māte Zoja Heimrāte kopā ar drosmīgo Jāņu tēvu Edgaru Liporu. Viņu balsis un klātbūtne uzreiz radīja mājīgu, taču reizē ļoti pacilājošu gaisotni. Svinību vadītājiem palīdzēja Rīgas Danču kluba dalībnieki un etno kompānija Zeidi, kas ne tikai ierāva klātesošos pirmajos deju soļos, bet arī uzsāka tradicionālo un asprātīgo apdziedāšanos, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu sanākušo viesi.
Kulminācija sākās līdz ar krēslas iestāšanos, kad klātesošie tika aicināti uz grandiozo un mistisko uguns rituālu. Kopā ar Jāņu māti, Jāņu tēvu un leģendārajiem mūziķiem Ilgu Reiznieci un Māri Muktupāvelu visi pasākuma dalībnieki devās vienotā, iespaidīgā lāpu gājienā taisni uz pašu Dzegužkalna virsotni. Tur, pūlim aizturot elpu, svinīgi tika iedegta uguns pūdele, kam sekoja iespaidīgs uguns rats. Tas, mutuļojot un dzenot dzirksteles naksnīgajās debesīs, noripoja kalna pakājē un iediedza lielo Jāņuguni. Liesmās, kā jau ierasts, tika sadedzināti pērnā gada vainagi, simboliski atstājot pagātnē visu veco un negatīvo.
Pēc tam estrādē sākās īsta enerģijas eksplozija. Ilgas Reiznieces vadībā un kopā ar slaveno postfolkloras grupu Iļģi un Rīgas Danču klubu sākās lielā danču tūre, kas burtiski rībināja zemi zem dejotāju kājām. Neviens nespēja nostāvēt malā. Pusnaktī īpaša godināšana un ozollapu vainagu saņemšana gaidīja visus pasākuma Jāņus. Nakts tumsu vēlāk kliedēja un jautrību uzturēja muzikālā apvienība Rahu, bet ap pulksten diviem naktī skatuvi pārņēma Jauno Jāņu Orķestris, gatavojot visus saules gaidīšanai. Paši izturīgākie līgotāji, spītējot nogurumam, saullēktu sagaidīja kopā ar postfolkloras grupu Rikši, piedzīvojot neizmirstamu brīnuma un dabas pamošanās mirkli pašā Rīgas augstākajā virsotnē.
