Sāpes, kas nekad nerims, un tukšums, kuru nav iespējams aizpildīt. Šogad, 2. jūlijā, talantīgais un harizmātiskais basketbolists Jānis Timma būtu svinējis savu 34. dzimšanas dienu. Tā būtu bijusi diena, kas piepildīta ar smiekliem, draugu lokā un starmešu gaismās, taču liktenis lēma pavisam citādi. Viņam uz mūžiem paliks tikai trīsdesmit divi gadi. Laiks rit nežēlīgi ātri, taču atmiņas un mīlestība neникуda nepazūd, īpaši to cilvēku sirdīs, kuriem viņš bija visa pasaule.
Sportista dzīve aprāvās pirms pusotra gada mīklainos un joprojām neatšķetinātos apstākļos tālajā Maskavā. Šajā zīmīgajā un skumjā datumā mīlošie un sērojošie tuvinieki mēroja tālu ceļu uz Latgali, kur klusumā un mierā atdusas Jānis. Uz basketbolista atdusas vietu kopā ar abu kopīgo dēlu Kristianu devās viņa bijusī sieva Sana Oša. Šis brauciens bija emociju un asaru pilns, taču pats aizkustinošākais un smagākais brīdis visus pārņēma pie paša kapa. Mazais puisēns savam pāragri aizgājušajam tētim bija sarūpējis īpašu, paša rokām gatavotu zīmējumu. Ar bērnišķīgu aizkustinājumu un milzīgu ilgu pilnām acīm zēns šo aizkustinošo veltījumu rūpīgi novietoja tieši pie Timmas pieminekļa. Tam blakus gūla ziedi un nedziestoša piemiņa.
Sana Oša, daloties savos pārdzīvojumos un atmiņās, nespēja noslēpt aizkustinājumu un asaras. Par Jāni ir palikušas tikai tās pašas labākās, siltākās un gaišākās atmiņas, jo viņš patiešām bija ārkārtīgi dzīvespriecīgs un enerģisks cilvēks. Viņam no visas sirds patika dziedāt un dejot, viņš spēja aizraut ikvienu sev apkārt. Sana atzīst, ka, dēlam augot lielākam, viņa arvien vairāk un skaidrāk viņā saskata paša Jāņa vaibstus, garo augumu, kā arī gaita abiem esot kļuvusi teju identiska un līdzīga. Skatoties uz dēlu, šķiet, ka daļa no Jāņa joprojām turpina dzīvot tepat starp mums.
Pieminot savu mīļoto tēti un godinot viņa piemiņu, mazais zēns uzspēlēja basketbolu tieši Krāslavā, vietā, kur savulaik savas pirmās sporta gaitas un lielo karjeru sāka pats Timma. Tāpat dēlēns šī emocionālā brauciena laikā paviesojās tajā pašā istabā, kurā reiz bērnībā dzīvoja, sapņoja un auga viņa tētis. Šie mirkļi bija piepildīti ar vārdos neaprakstāmu skumju un reizē lepnuma sajūtu.
Atvadas no traģiski un pēkšņi mirušā Jāņa notika Rīgā, pašā 2024. gada decembra izskaņā. Tas bija laiks, kad simtiem sērojošu cilvēku, draugu, talanta cienītāju un tuvinieku pulcējās kopā, lai pavadītu sportistu pēdējā gaitā un teiktu pēdējos ardievas vārdus. Lai gan laiks iet, neatbildētie jautājumi joprojām tirda sabiedrību. Par Timmas pēkšņās nāves apstākļiem savulaik tika ierosināts kriminālprocess, kurš joprojām nav noslēdzies, atstājot daudzus noslēpumus un minējumus neatklātus.
