Slavenais Latvijas šefpavārs Ēriks Dreibants un viņa mīļotā sieva Ieva ir kopā jau gandrīz veselas trīs desmitgades, un tieši šomēnes aprit precīzi astoņpadsmit gadi, kopš abi oficiāli teica viens otram jāvārdu un svinēja savas kāzas. Šis iespaidīgais laika posms daudziem liek aizdomāties, kā iespējams tik ilgu laiku saglabāt abpusēju dzirksteli, cieņu un nedziestošu mīlestību. Viņu stāsts nav par parastu līdzāspastāvēšanu, bet gan par dziļu, nesalaužamu garīgu saikni, kas viņus satur kopā cauri visiem dzīves līkločiem, pārbaudījumiem un ikdienas rutīnai.
Kad abi kopā ar smagām mugursomām plecos ir izstaigājuši neskaitāmas takas, izceļojušies pa tālām zemēm un iepazinuši viens otru visdažādākajās, nereti pat ļoti sarežģītās un fiziski smagās dzīves situācijās, atbilde uz jautājumu par saticīgas laulības noslēpumu kļūst pavisam citāda. Ēriks un Ieva neslēpj, ka viņu ilgmūžīgās savienības pamatā ir prasme no visas sirds kopā izsmieties un nekad neplēst traukus par nebūtiskiem sīkumiem, kas tik bieži sagrauj citu pāru attiecības. Viņi ir iemācījušies visgrūtāko mākslu laulībā, proti, vienkārši ļaut otram cilvēkam BŪT viņam pašam, necenšoties nevienu pārtaisīt pēc sava prāta vai ģenerēt liekus, mākslīgus konfliktus.
Šīs trīsdesmit gadu ilgās attiecības ir pierādījums tam, ka īsta mīlestība nebalstās tikai uz ārējo spožumu vai īslaicīgu kaisli. Ģimenes ikdiena, kurā valda miers, sapratne un kopīgs humors, ir viņu lielākais dārgums. Ēriks un Ieva atklāti parāda, ka garīgā saikne, kas viņus vieno, ir daudz spēcīgāka par jebkuriem ārējiem apstākļiem, un tieši šī kopības sajūta ļauj viņiem droši skatīties nākotnē, saglabājot savstarpējo siltumu un patiesu uzticību.
