Latvijas hita un sporta pasaules zvaigzne, 3×3 basketbola leģenda Nauris Miezis ir spēris negaidītu un satriecošu soli savā karjerā, pilnībā mainot ierasto vidi un pārceļoties uz tālo, noslēpumaino Mongoliju. Leģendārais sportists ir pievienojies vietējai basketbola komandai, taču šis lēmums viņam ir atnesis ne tikai jaunus profesionālos izaicinājumus un spilgtus laukuma mirkļus, bet arī triecienu visai ierastajai ikdienai. Nonākot Āzijas sirdī, viņš ir saskāries ar eksotisku kultūru un skarbiem pārbaudījumiem vienā no visvisbiežāk aukstākajām pasaules galvaspilsētām – Ulanbatorā.
Dzīve Ulanbatorā izrādījās īsts kontrasta trieciens. Šī pilsēta ir slavena ar saviem ekstrēmajiem un neprognozējamajiem laika apstākļiem, kur gaisa temperatūra var strauji mainīties no patīkamiem plus divdesmit grādiem dienā līdz pat stindzinošiem mīnus četrdesmit grādiem dziļā ziemā. Nauris atklāti un emocionāli atzīst, ka šādas krasas temperatūras svārstības viņam ir milzīgs pārbaudījums, jo viņa ķermenis vienkārši nav pieradis pie tik neprātīga un nepiedodoša aukstuma. Jau pavasara mēnešos viņš piedzīvoja neticamu dabas spēli – tūlīt pēc saulaina un patīkama treniņa svaigā gaisā debesis pēkšņi aizvilkās un uzsniga bieza sniega kārta. Šādas negaidītas situācijas spilgti parāda, cik neprognozējama un skarba spēj būt ikdiena Mongolijā.
Neskatoties uz klimata triecieniem, sportists ir absolūtā sajūsmā par vietējo iedzīvotāju bezgalīgo viesmīlību un bagāto kultūras mantojumu. Mongoļi ir neticami atvērti cilvēki, kuri labprāt dalās savās gadsimtiem senajās tradīcijās un gardumos. Nauris jau ir paguvis iepazīt vietējo virtuvi, kuras pamatā ir visdažādākie gaļas ēdieni, un viņa sirdi īpaši iekarojis urums – unikāls, salds krēms, ko pasniedz kopā ar gardām pankūkām. Tomēr prombūtnē basketbolistam visvairāk pietrūkst dzimtenes garšas, jo Mongolijas veikalos vispār nav atrodams parastais Latvijas biezpiens.
Mongolijā 3×3 basketbols ir milzīgā cieņā un bauda milzu popularitāti, tāpēc Nauris uz ielām mirklī piesaista uzmanību. Vietējie līdzjutēji nav kautrīgi – viņi bez vilcināšanās nāk klāt, lai sarunātos un lūgtu kopīgas fotogrāfijas. Šāda mīlestība un atvērtība basketbolistam ir ļoti patīkama un pamanāmi atšķiras no Latvijas vidē pierastās līdzjutēju atturības.
Taču par viņa pašu neaizmirstamāko un elpu aizraujošāko piedzīvojumu kļuva makšķerēšanas ekspedīcija. Nauris devās uz pavisam attālām un nepieradinātām ūdenstilpnēm ar helikopteru. Šis unikālais ceļojums un iespaidīgie dabas skati ļāva viņam izbaudīt pilnīgu brīvību un tikt pie vēsturiska loma – viņš noķēra simts divdesmit centimetrus garu taimiņu, kas sagādāja neaprakstāmu gandarījumu.
Aizņemtajā ikdienā visgrūtākais un sāpīgākais posms ir attālums no mājām un tuvajiem. Nauris ir laimīgi precējies ar savu mīļoto sievu Maritu, un pāris drīzumā svinēs jau sešu gadu kāzu jubileju. Tāpat viņa sirds pieder viņa otrajai mīlestībai – uzticamajam dobermanim vārdā Cukurs. Basketbolists atzīst, ka būt tālu prom no ģimenes ir ļoti smags emocionāls pārdzīvojums. Lai mazinātu ilgas, viņš katru dienu sazvanās ar Maritu un Cukuru, apmainoties ar sirsnīgiem attēliem un video. Sākotnēji Nauris nopietni apsvēra iespēju pārcelt ģimeni pie sevis uz Mongoliju, taču valsts ārkārtīgi sarežģītā un stingrā dzīvnieku ievešanas likumdošana atņēma šo iespēju un liedza sunim doties līdzi. Tomēr Nauris Miezis ir stingri apņēmies izbaudīt šo dzīves posmu un pieņemt visus izaicinājumus, bagātinot savu pieredzi gan laukumā, gan ārpus tā.
