Pasaules čempions un Latvijas 3×3 basketbola lepnums Nauris Miezis jau trešo mēnesi par savām mājām sauc tālāko Mongoliju. Šis negaidītais solis daudziem lika satrūkties, jo sportists ir devies prom viens, kamēr viņa sieva paliek Latvijā. Līdz pat šī gada beigām viņa galvenā mītnes vieta būs Ulanbatora, kur viņš pārstāv vietējo 3×3 basketbola klubu Ulaanbaatar. Tomēr dzīve šajā eksotiskajā un skarbajā zemē izrādījusies pilna ar tik spēcīgiem kontrastiem, ka iepriekš neviens pat nespēja iedomāties šādu pavērsienu.
Pirms nedēļas Nauris uz dažām dienām bija ieradies dzimtenē un atklāti pastāstīja par savu ikdienu svešumā. Izrādās, viņš nav pirmais latvietis, kurš mēģinājis iekarot šīs zemes plašumus – savulaik šeit strādājis arī basketbola treneris Juris Vasiļjevs, turklāt Mongolijā pat darbojas maza Latvijas vēstniecība. Taču lielākais pārsteigums sportistam bijuši vietējie laikapstākļi, kas mainās zibenīgi. Ulanbatora tiek dēvēta par vienu no aukstākajām galvaspilsētām pasaulē, un ziema tur ir ilgstoša un nežēlīga. Nauris neslēpj savu satraukumu par gaidāmajiem mēnešiem, jo vasara šajā reģionā ilgst vien divus mēnešus – jūlijā un augustā.
Temperatūras svārstības Mongolijā robežojas ar absolūtu absurdu. Dienas laikā gaiss var sildīt līdz pat plus divdesmit grādiem, bet jau pēc mirkļa noslīdēt līdz mīnus desmit grādiem, savukārt ziemas spelgonī termometra stabiņš krīt pat līdz mīnus četrdesmit grādiem. Basketbolists spilgtā atmiņā saglabājis kādu pavasara epizodi maija beigās, kad pēc saulaina un silta treniņa viņš iznāca ārā un ieraudzīja pilnīgi apsnigušu pilsētu. Sniegs tur var pamatoti uzsnigt jebkurā gada brīdī, pat karstajās vasaras dienās.
Pirms došanās ceļā Nauris izpētīja informāciju internetā un uzzināja satriecošu faktu, ko vēlāk apstiprināja arī vietējie kolēģi – zirgu Mongolijā ir vairāk nekā pašu iedzīvotāju. Kamēr valstī dzīvo aptuveni trīsarpus miljoni cilvēku, zirgu skaits sasniedz astoņus miljonus, un reālajā dzīvē šis skaitlis šķiet vēl lielāks. Neskatoties uz skarbajiem dabas apstākļiem, vietējie mongoļi izrādījušies ārkārtīgi atvērti, viesmīlīgi un sirsnīgi cilvēki. Viņi ar lepnumu demonstrē savu kultūru, māca pareizi pasniegt tēju un dalās ar senām paražām, kamēr pats Nauris cenšas iepazīstināt viņus ar Latviju, lai gan vietējie bieži vien pat nezina, kur kartē atrodas mūsu zaļā zeme.
Ikdienas komunikācijā sportists pagaidām izmanto tikai angļu valodu, lai gan vietējos veikalos jau iemācījies dažas pieklājības frāzes mongoļu valodā. Savukārt uz ielām Nauris bauda neticamu un nepieredzētu popularitāti. Tā kā 3×3 basketbols šajā valstī ieņem stabilu pirmo vietu starp visiem sporta veidiem, vietējie iedzīvotāji nemaz nekautrējas – viņi droši nāk klāt uz ielām un prasa kopbildes. Basketbolists atzīst, ka tas krasi atšķiras no Latvijas, kur cilvēki mēdz būt kautrīgi, klusi sačukstoties aiz muguras, līdz viņš pats piedāvā nofotografēties.
Arī vietējā virtuve izrādījusies pēc Naura gaumes. Tā kā viņam patīk gaļa, mongoļu iecienītie liellopu ēdieni kļuvuši par viņa favorītiem. Īpašu sajūsmu izraisījis tradicionālais brokastu krēms urum, ko smērē uz maizes vai pankūkām, – saldeni sāļš un debešķīgi gards gardums. Vienīgais, pēc kā sportists patiesi skumst tolumā, ir latviešu biezpiens, kura Mongolijā vienkārši nav atrodams. Bet pats neaizmirstamākais un ekskluzīvākais piedzīvojums, ko viņam sarūpējis kluba prezidents, bijusi makšķerēšanas ekspedīcija, uz kuru devušies ar privātu helikopteru.
