Lietišķās etiķetes un diplomātiskā protokola eksperte Aija Strautmane jau gadu desmitiem ilgi ir bijusi nevainojamu manieru, izsmalcinātības un stingru noteikumu simbols. Tomēr aiz viņas ieturētā, galantā un pamanāmā tēla slēpjas personība, kuras spilgtā atklātība un absolūti tiešais viedoklis daudziem liek aizrauties elpai un pat uzskatīt viņu par neciešami skarbu sievieti. Sabiedrība bieži vien pat neapzinās, ka smalkā etiķetes pasaule nebūt nav saistīta ar tukšu iztapību un lieku glaimošanu, un eksperte nebaidās šo patiesību paziņot skaļi un nepārprotami.
Daudzu cilvēku apziņā joprojām valda stereotips, ka etiķetes speciālisti ir stīvi, auksti, augstprātīgi un kategoriski ļaudis, kuri no augšas raaugās uz citiem. Aija Strautmane šo priekšstatu pilnībā sagrauj ar savu dzirkstošo humoru, labestību un spēju patiesi pasmieties arī par sevi. Viņa uzsver, ka etiķete nekādā gadījumā nav pieklājīga smaidīšana vai nemitīga kniksēšana ikviena priekšā. Tā vispirms ir precīzu personīgo robežu noteikšana, lai cilvēki ikdienas saskarsmē viens otram nenodarītu pāri. Tas absolūti nenozīmē, ka ikdienā visiem apkārtējiem jāsaka glumi un neīsti komplimenti. Etiķetes īstā būtība ir spēja korekti, tomēr pilnīgi tieši pateikt to, kas ir jāpasaka, un izdarīt to, kas jāpaveic.
Tiem, kuri viņu bieži vien dēvē par pārāk stingru vai skarbu, Aijai ir ļoti pārliecinoša atbilde. Viņa norāda: ja vien tiek ievērota pieklājība un etiķete, nevienam nav pamata uztraukties par cita iespējamo aizvainojumu. Ja kāds tomēr izvēlas apvainoties par atklāti un korekti izteiktu patiesību, tā ir paša cilvēka iekšējā problēma. Protams, tas nenozīmē rupjību vai necieņu, taču glaimiem un viltus laipnībai viņas dzīvē vienkārši nav vietas. Aijas raksturs ir ideāli piemērots šim amatam, kaut arī nepazīstami cilvēki viņu ik pa laikam kļūdaini notur par iedomīgu.
Šodien Aijas ikdiena rit krietni mierīgākā un rāmākā gultnē, taču viņas pagātne bijusi pilna ar neprātīgu slodzi un spēku izsīkumu. Bija laiks, kad viņa strādāja ar putām uz lūpām, vienlaikus raujoties pat vienpadsmit darbos. Viņa vadīja lekcijas vairākās augstskolās, darbojās diplomātijā, sarakstīja deviņas grāmatas, kā arī sniedza privātstundas etiķetē un galda kultūrā. Viņas izglītības studija un trīsdesmit gadu ilgā pieredze prasīja milzīgu enerģiju. Aija neslēpj, ka tolaik ārkārtīgi nopietni izturējusies pret ģimeni un bērniem, bet savu veselību un atpūtu pilnībā atstājusi novārtā.
Pēc šķiršanās no vīra Aija meitas audzināja viena pati, uzņemoties pilnu atbildību pār viņu nākotni. Bija svarīgi nodrošināt meitām vislabāko izglītību, mācīt mūzikas instrumentu spēli un intelektuāli bagātināt. Šodien viņa lepojas ar savām divām meitām un četriem mazbērniem, atzīstot, ka beidzot strādā tikai vienā darbavietā – Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, izglītojot jaunos diplomātus. Kaut arī atklāsme par to, ka visi pasaules darbi nav jāpadara, nākusi vēlu, Aija izbauda šo mieru un savu patieso aicinājumu.
