Pēc veseliem diviem klusuma desmitgadiem un garas radošās pauzes pazīstamais latviešu mākslinieks Oļegs Tillbergs ir atgriezies mākslas pasaulē, sarīkojot savu personālizstādi galerijā “Berga Bazar’t”. Tomēr tas, ko skatītāji piedzīvoja svinīgajā atklāšanas pasākumā, preses un klātesošo vidū izraisīja īstu emociju vilni, stingru sasalumu un neviltotu šoku. Mākslinieks izlēma veikt neaprakstāmu un skarbu eksperimentu, lai personīgi un fiziski pārbaudītu sava ķermeņa izturības robežas, vienlaikus skarot un satricinot katra skatītāja iekšējās izjūtas.
Gatavošanās šim vērienīgajam notikumam sākās jau vairākus mēnešus pirms oficiālās atklāšanas dienas. Oļegs savos sociālo tīklu profilos publicēja īpašu video aicinājumu, lūdzot sabiedrību ziedot konkrētus un neparastus priekšmetus mākslas vārdā. Viņš aicināja nest kāzu kleitas, vecas un sarūsējušas naglas, vairs nevajadzīgas atslēgas, kā arī saplēstus spoguļus. Cilvēku atsaucība izrādījās negaidīti un satriecoši liela. Piemēram, sarūsējušās naglas vien iedzīvotāji atnesa milzīgā daudzumā — vairāk nekā 200 kilogramu. Visi šie līdzcilvēku atnestie priekšmeti kļuva par neatņemamu sastāvdaļu ekspozīcijai, kurai mākslinieks deva nosaukumu “Skaties sev acīs”.
Pati vērienīgā ekspozīcija apmeklētājiem piedāvā divas krasi atšķirīgas pasaules — tumšo un gaišo daļu. Tumšā zonā, kas iekārtota ēkas pirmajā stāvā, ir pilnībā veltīta mūsu vēstures vissāpīgākajiem un drūmākajiem posmiem, sākot no baisajām Staļina laika deportācijām un beidzot ar pašreizējo postrošo karu Ukrainā. Starp darbiem izceļas objekts ar nosaukumu “Krustdūriens”, kurā izvietoti deviņi pāri adītu cimdu ar tradicionāliem latviešu rakstiem un milzīgs, smags dzeloņstiepļu kamols. Šī mākslas darba vēstījums ir dziļš un nepārprotams — latviešu tauta spēja nosargāt savu unikālo identitāti pat vissurovākajos apstākļos Sibīrijas nometnēs. Tuvojoties nākamajai instalācijai, skatītājus pārņem tukšas mājas aura, ko veido zārku vāku kaudze, vecs skapis, saplēsti spoguļi un pa grīdas segumu izkaisītas sarūsējušas atslēgas. Turpat blakus izvietota arī mūsdienu traģēdijai veltīta kompozīcija: pie sienas piestiprināta milzīga fotogrāfija ar pilnībā sagrautas Ukrainas pilsētas panorāmu, bet tai līdzās izveidotas septiņas kapu kopiņas, no kurām katrā ielikta balta kāzu kleita, liekot aizdomāties par to, cik daudz šādu līgavu jau ir apbedīts karadarbības zonā.
Savukārt ekspozīcijas otrā stāva baltā daļa skatītājiem piedāvā daudz gaišāku un optimistiskāku noskaņu. Lai gan arī šeit viss balstīts uz spilgtiem kontrastiem, kopējā noskaņā jau manāma gaisma tuneļa galā. Senatnīgs veļas beržamais dēlis mākslinieka rokās pārtop nostalģiskā un mierpilnā jūras ainavā, bet elegantas, baltas sieviešu kurpes flirtē ar smagiem, raupjiem vīriešu zābakiem, vedinot uz pārdomām par mīlestības un attiecību neizdibināmajiem ceļiem. Abus stāvus savieno objekts “Liktenis” — iespaidīga kolonna, kurā sadurtas visas apmeklētāju saziedotās un saliektās naglas. Tillbergam nagla kalpo kā mājas simbols — kamēr naglas stingri turas, tikmēr māja stāv, bet, tiklīdz tās tiek izrautas, viss sabrūk.
Kaut arī konceptuālā māksla mēdz būt sarežģīta, šī izstāde neapgrūtina ar neatrisināmiem labirintiem — tās pretkara un humānistiskā ziņa ir skaidra. Taču pati atklāšanas performance, kurai dots nosaukums “Bailes”, atstāja klātesošos pilnīgā neizpratnē un stingrā šokā.
Pati performance ilga vien dažas saspringtas minūtes. Oļegs Tillbergs skatītāju priekšā iznāca gandrīz pilnībā kailā veidā, tērpies vienīgi caurspīdīgā plastmasas kombinezonā. Tad, visu acīm redzot, viņš ar asu skuvekļa asmeni izdarīja vairākus iegriezumus tieši savās krūtīs. Pār mākslinieka ķermeni sāka tecēt asinis, kuras viņš turpat uz vietas demonstratīvi nomazgāja ar pienu. Uzreiz pēc tam viņš paņēma adatu ar diegu un, caurdurot savu ādu vairākās vietās, pats sev sašuva iegūto brūci. Viss notika bez jebkādas anestēzijas. Visas šīs darbības pavadīja viens un tas pats monotonais vārds, ko mākslinieks bez mitas atkārtoja: “Bailes, bailes…”
Notikumi attīstījās tik strauji, ka publika ar vīna glāzēm rokās vienkārši sastinga neviltotā izbrīnā. Pat pieredzējuši mākslas cienītāji neatceras tik radikālu un tiešu soli viņa ilgajā karjerā. Mākslinieks vēlāk paskaidroja, ka bailes ir tas, kas vieno visus cilvēkus — bailes par veselību, tuviniekiem un valsts nākotni. Viņš uzsvēra, ka tieši no sāpēm, asarām un asinīm dzimst patiesa māksla, tādēļ viņš izvēlējās parādīt šīs izjūtas burtiski, padarot visu pilnībā īstu un bez tēlošanas. Izstāde “Skaties sev acīs” būs pieejama apmeklētājiem līdz pat 2. septembrim.
