Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība piedzīvojusi sāpīgu un pamatskolas līmeņa kļūdu pilnu sakāvi 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijas otrās kārtas ievadā, viesos piedzīvojot bezierunā sakāvi pret Horvātijas izlasi ar rezultātu 80:115. Šis graujošais rezultāts licis uzdot jautājumus līdzjutējiem un ekspertiem, taču galvenais treneris Jānis Gailītis pēc mača notikušajā intervijā Latvijas Televīzijai izvēlējies runāt bez liekiem rožainiem solījumiem un tukšas diplomātijas, atklāti atzīstot, ka gala iznākums ir pilnībā loģisks un pelnīts.
:format(webp)/nginx/o/2026/08/28/17880795t1h8173.jpg)
Kā norādīja valstsvienības stūrmanis Jānis Gailītis, Horvātijas izlase šobrīd ir augstāka kalibra komanda, un šajā konkrētajā vakarā laukumā viss noticis likumsakarīgi. Treneris neslēpa, ka komanda lieliski apzinājusies pretinieku spēku un stiprās puses, taču pieļautais kļūdu daudzums bijis vienkārši par lielu, lai cerētu uz pozitīvu iznākumu. Analizējot spēles gaitu, Jānis Gailītis atzina, ka, lai gan vienmēr pastāv teorētiska vēlme nospēlēt labāk, reālais spēku samērs šajā spēlē nav devis izredzes uz uzvaru, tāpēc nav jēgas meklēt dziļākus attaisnojumus vai pārlieku dramatiski gremdēties pagātnē.
Īpaši ass un tēlains bija treneris, raksturojot komandas emocijas un bezspēcību laukumā, īpaši cīņas otrajā puslaikā, kad laukuma saimnieki diktēja savus noteikumus. Jānis Gailītis atklāti salīdzināja situāciju ar mēģinājumu izdzīvot baseinā, kurā komanda vienkārši nav spējusi papeldēt, tikpat bezcerīgi izskatoties kritiskajās epizodēs. Tāpat viņš pauda neapmierinātību ar to, ka no rezervistu soliņa un spēlētāju attieksmes gribējies sagaidīt daudz lielāku aktivitāti, asumu un vīrišķīgāku, uz komandas kopējo mērķi vērstu reakciju brīžos, kad spēle slīdēja no rokām.
Neskatoties uz šo šokējošo un smago neveiksmi, kas Latviju K apakšgrupā pēc septiņām spēlēm atstāj ceturtajā vietā ar trīs uzvarām, Jānis Gailītis uzsvēra, ka kalendārs piedāvā retu un ļoti ātru iespēju visu vērst par labu. Jau pēc trim dienām komandai priekšā stāvēja nākamais mačs Rīgā pret Izraēlu, un treneris norādīja, ka visa uzmanība un koncentrācija nekavējoties tiek pārcelta turp. Ironiski izsakoties par to, kas vislabāk palīdzētu aizmirst šo nakti Horvātijā, viņš atzina, ka atmiņas zudums būtu labākais sabiedrotais, tomēr galvenais ir tas, ka sportā vienmēr pastāv iespēja atgriezties cīņā, ja vien komanda spēj laikus mobilizēties un izdarīt pareizos secinājumus no piedzīvotās mācības.
