Pēdējo dienu dramatiskie un traģiskie notikumi skarbrūrajā Nepālas un Tibetas pierobežā ir pievērsuši visas pasaules un arī Latvijas sabiedrības uzmanību vienai no visnoslēpumainākajām, biedējošākajām un reizē magnētiski pievilcīgākajām vietām uz mūsu planētas. Runas un satraukums nerimst, jo tieši šajā skarbajā reģionā starp mežonīgajiem dabas spēkiem un klinšu grēdām atradās arī ceļotāju grupa no Latvijas. Viņu galamērķis bija leģendārais un mistiskais Kailaša kalns. Lai gan pats Kailašs atrodas tālāk no pēkšņās katastrofas paša epicentra, tieši uz šo svētnīcu zem klajas debess plūda neskaitāmi svētceļnieki un bezbailīgi avārijas joslu meklētāji, kuru liktenīgais maršruts veda tieši caur smagi cietušo un izpostīto pierobežas joslu.
Kailašs absolūti nav parasts tūrisma galamērķis, kur aizbraukt vieglā pastaigā vai uztaisīt smukas bildes sociālajiem tīkliem. Šī varenā, 6638 metrus augstā majestātiskā piramīda slejas Tibetas plato rietumu daļā un tiek uzskatīta par svētu vietu vienlaikus vairākās pasaules lielajās reliģiskajās tradīcijās. Hinduisma, budisma, džainisma un pat senās Tibetas Bon tradīcijas sekotāji šai vietai piešķir tik milzīgu un mistisku nozīmi, ka katrs solis tās tuvumā ir piesātināts ar bijību un bailēm. Tieši šis neparastais un skarbais kokteilis, kur satiekas nežēlīgi dabas apstākļi, gadsimtiem senas ticības formas un pasaulē bīstamākie svētceļojumu maršruti, pārvērš Kailašu par vietu, kur cilvēki nedodas parastas ainavas dēļ, bet gan lai satiktu savus visdziļākos dēmonus un pārbaudītu garas robežas.
Atšķirībā no citām pasaules slavenajām virsotnēm, uz kurām cilvēki tiecas uzrāpties, lai pierādītu savu pārākumu pār dabu, Kailaša gadījumā viss ir pilnīgi citādi. Cilvēki šeit nekad necenšas uzkāpt paša kalna virsotnē, jo tas tiek uzskatīts par svētuma aizskārumu. Tā vietā svētceļnieki un drosmīgie ceļotāji veic tā saukto koru – smagu, izsmoļošu un bīstamu apkārtiešanas rituālu. Šis izaicinošais maršruts ir aptuveni 52 kilometrus garš un lielākoties stiepjas trakulīgā augstumā, kas pārsniedz 5000 metrus virs jūras līmeņa.
Pats dramatiskākais un fiziski smagākais ceļa posms ir Drolma La pāreja, kas atrodas prātam aptveramā, gandrīz 5600 metru augstumā, kur gaiss ir tik retināts, ka katrs elpas vilciens kļūst par cīņu par izdzīvošanu. Šeit beidzas jebkādas tūristu ilūzijas un sākas mežonīga realitāte. Mērķis nav vis iekarot virsotni, bet gan izturēt un iziet pilnu apli apkārt svētajam monolītam. Dažādām reliģijām šī gājiena virziens atšķiras – hinduisti un budisti dodas pulksteņrādītāja virzienā, bet senās Bon tradīcijas sekotāji ceļu mēro pretēji, radot unikālu enerģiju sadursmi.
Kailaša reģions ir apvīts ar mītiem: hinduistiem tas ir dieva Šivas mājoklis, bet budistiem – leģendārais Meru kalns, kas tiek uzskatīts par paša Visuma garīgo asi un centru. UNESCO aizsargātā svētā ainava un blakus esošais Manasarovara ezers kopā ar noslēpumaino Rakšastalas ezeru rada neaprakstāmu kontratu un spriegumu. No šī reģiona iztep arī varenās Āzijas upes – Inda, Sutleja un Brahmaputra. Nonākot šajā skarbajā augstkalnu vidē starp ledājiem, krasām temperatūras svārstībām un reibinošu skābekļa trūkumu, katrs ceļotājs saskaras ar milzīgu emocionālu un fizisku pārbaudījumu, kurā prāts sāk spēlēt neprātīgas spēles.
