Slavenību pāra Olgas un Kaspara Kambalu kopdzīvē norisinās smaga drāma, kas sasniegusi kritiskāko punktu. Kamēr spēkavīrs un bijušais basketbolists atrodas sporta treniņu nometnē, viņa sieva Olga Kambala nav spējusi ilgāk klusēt. Sanākot kopā pie viena galda ar savu vecāko meitu Lukēriju un vedeklu Gabrielu, viņa aizkadrā un atklātā sarunā izkratījusi sirdi par murgu, ko nācies piedzīvot pēdējo mēnešu laikā. Olgas spriedums ir nepārprotams un skarbs – viņa vairs neredz absolūti nekādu iespēju un jēgu turpināt kopdzīvi ar Kasparu.
Emocionāli smagās sarunas laikā atklājās satraucošas un ļoti sāpīgas detaļas par to, kā vīrs izturējies pret savu izredzēto. Olga atzinās, ka visdzīvāk un vissāpīgāk viņu skāruši tieši Kaspara nemitīgie, nievājošie izteicieni par viņas ārējo izskatu un psihisko veselību. Vīrs viņai bez jebkāda kauna un sabiedrības respekta veltījis vārdus: “Paskaties, cik tu nesmuka esi! Paskaties uz sevi – cik tu esi nesmuka! Paskaties, kāda tu esi krople!” Turklāt ar to vien nav pieticis – no Kaspara mutes skanējušas arī replikas un pārmetumi par to, ka Olgai esot garīga rakstura traucējumi. Skandalozo uzvedību un agresīvos izlēcienus apliecināja arī meita Lukērija, kura neslēpa, ka pati vairākkārt dzirdējusi, kā patēvs māti lamā pēdējiem vārdiem, piebilstot, ka vīrietis tā rīkojas vienkārši savu iekšējo kompleksu dēļ.
Atceroties pēdējo kopīgo ceļojumu uz mīlestības pilsētu Parīzi, Olga aprakstīja situāciju, kas ātri vien pārvērtās īstā ellē. Lai gan sākumā viss šķitis kārtībā un abi devušies no lidostas ar metro, lai apskatītu Eifeļa torni, brauciena laikā Kaspars sācis publiski apvainot sievu sabiedriskajā transportā. Apkārt nemitīgi gājuši sveši cilvēki, kamēr vīrs skaļi saucis: “Tu esi tik pretīga! Tu esi tāda un tāda… televīzijā par mani to un to saki…” Olga atzīst, ka tajā momentā jutusies nereāli pazemota un viņai bijis neizsakāmi kauns no līdzcilvēkiem. Viņa skaidro, ka Kaspars uzvedas kā tipisks narciss – izraisa asus konfliktus tieši tādās viētās un slēgtās telpās kā lidosta vai metro, kur otrs cilvēks kauna dēļ nespēj atbildēt vai aizbēgt, un tad vienkārši neapturami turpina gremdēt, apgalvojot, ka Olga esot sabojājusi viņa dzīvi.
Dziļāks un smagāks Olgas atzinums raksturo viņas iekšējās sajūtas šajās attiecībās – viņa atklāti teic, ka jūtas kā suns, kas tiek nemitīgi dresēts. Tas ir suns, kurš vienmēr uzticīgi gaida mājās, nespēj pateikt neko pretī, kamēr saimnieks viņu spārda un apsauc. Taču dzīvnieks turpina mīlēt. “Viņš mani ir sadresējis ļoti labi. Tā nav mīlestība, tā ir dresēšana,” rūgtuma pilna secina Olga.
Sarunā meita Lukērija neslēpa sarūgtinājumu, ka savulaik pat pārgājusi Kaspara uzvārdā, ticēdama viņa solījumiem rūpēties par ģimeni, taču tie izrādījušies tukši vārdi. Šobrīd meitai pat nav patēva telefona numura un komunikācija ir pilnībā nutrūkusi. Savukārt Olga ir pieņēmusi stingru un negrozāmu lēmumu – pako mantas un izvācas no kopīgā dzīvokļa. Viņa atzīst, ka pat tad, ja Kaspars pats pamestu mājokli, viņa tur vairs nespētu palikt drošības sajūtas trūkuma dēļ. Apzinoties vīrieša spēku un to, kā viņš jau tagad fiziski lauž lietas un inventāru, Olgai ir patiesas bailes par savu veselību un dzīvību. Viņa vēlas sākt dzīvi pilnīgi no nulles pavisam citā vietā.
