😱Svaramāsa izmet mūsu mammas pelnus un novāc sekas!😲

Nedēļu pirms Ziemassvētkiem pie manām durvÄ«m panikā ieradās mans brālis Raiens un viņa sieva Lindsija — viņiem bija pazudis siltums, un viņu māja bija aizsalusi. Lai gan es Å”aubÄ«jos, mans vÄ«rs Neitans un es nolēmām ļaut viņiem palikt, domājot, ka tas bÅ«s tikai dažas dienas. Sākumā viss Ŕķita labi, bet treÅ”ajā dienā Lindsijas neapdomÄ«gā uzvedÄ«ba sāka krist uz nerviem. Viņa monopolizēja mÅ«su galveno vannas istabu, visur atstāja nekārtÄ«bu un pat bez prasīŔanas palÄ«dzēja man apģērbties! Tomēr nekas no tā, salÄ«dzinot ar to, kas notika Ziemassvētku vakarā.

TorÄ«t, kad apsēdāmies brokastÄ«s, es pamanÄ«ju kaut ko dÄ«vainu — pie kamÄ«na, kur tā bija izrotāta, pazuda mammas urna. Kad es par to jautāju, Lindsija nejauÅ”i atzina, ka viņa bija izmetusi manas mātes pelnus pagalmā, jo vāze viņu ā€œbiedējaā€. Es biju Å”ausmās. Å ie bija mÅ«su pirmie Ziemassvētki bez mammas, un viņas vēlmes ā€œpavadÄ«tā€ Ziemassvētkus ar mums ievēroÅ”ana man un Raienam nozÄ«mēja visu. Dusmu pilns, es metos ārā, cerot atgÅ«t, ko varēju, taču bija par vēlu.

Vēlāk tajā paŔā naktÄ« Lindsijai sākās murgs. Asinis stindzinoÅ”s kliedziens mÅ«s pamodināja, un mēs ar Neitanu steidzāmies uz viņu istabu, lai atrastu vietu, kas pārpludināta ar nepatÄ«kami smakojoÅ”iem notekÅ«deņiem — tualete bija atkāpusies! Kamēr Lindsija kliedza un Raiens steidzās iztÄ«rÄ«t nekārtÄ«bu, mēs ar Neitanu nespējām noslēpt savu jautrÄ«bu. Mēs nevarējām nedomāt, ka tas ir karmisks taisnÄ«gums par to, ko Lindsija bija nodarÄ«jusi mammai. SantehniÄ·is nevarēja ierasties tikai nākamajā dienā, tāpēc viņiem nācās paciest smaku visu Ziemassvētku dienu.

Ziemassvētku vakariņās ar plaÅ”o Ä£imeni Lindsija bija neparasti klusa, kamēr mēs pārējie smējāmies un izbaudÄ«jām brÄ«vdienas. Kad viņa mēģināja sÅ«dzēties par savu pārbaudÄ«jumu, Ä£imene vērsās pret viņu, satriekta par viņas rÄ«cÄ«bu. Raiens vēlāk pavilka mani malā, lai atvainotos, atzÄ«stot, ka nezināja, ka Lindsija izdarÄ«s kaut ko tik Å”ausmÄ«gu. Lai gan manas dusmas atkal uzliesmoja, redzot Lindsiju pazemotu un visu izvairāmu, pagaidām Ŕķita pietiekams sods.

Tajā vakarā, kad mēs ar Neitanu tÄ«rÄ«jām, viņŔ jokoja, ka varbÅ«t mamma tomēr ir bijusi kopā ar mums, savā veidā nedaudz atriebjoties. Es iesmējos, pirmo reizi sajuzdamās vieglāk, kopÅ” viņas pelni bija pazuduÅ”i. Kamēr svētki nebija pagājuÅ”i, kā plānots, es sajutu mammas klātbÅ«tni kopā ar mums, spēcÄ«gāk nekā jebkad agrāk. Neskatoties uz Lindsijas neapdomÄ«bu, Ziemassvētki beidzās ar mierinoÅ”u domu, ka kaut kādā dÄ«vainā veidā mamma joprojām bija daļa no tiem.

Videos from internet