Tikai pagājušajā mēnesī divus gadus vecā Nikolija Pereira piedzīvoja dzīvi mainošu brīnumu — viņa pirmo reizi ieskatījās savas mātes acīs. Brazīlijā mazulīte, kura piedzima akla un sākotnēji tika uzskatīta par kurlu, pēc veiksmīgas operācijas pilnībā mainījās, atdzīvinot gan viņas redzi, gan dzirdi.
Aizkustinošais brīdis pienāca, kad Nikolija maigi piespieda pieri mammas pierei, smaidot, viņu skatieniem satikoties.
“Vienīgais vārds, ar ko varu aprakstīt šo sajūtu, ir “Dievs”,” intervijā laikrakstam “ Miami Herald” sacīja 26 gadus vecā Nikoli māte Daiana Pereira . “Mana meita tagad ir dzīvs pierādījums tam, ka brīnumi notiek.”
Nikolijai bija diagnosticēta pediatriskā glaukoma — reta slimība, kas izraisa spiediena palielināšanos acī, bieži vien izraisot aklumu. Pēc vairākām neveiksmīgām operācijām Brazīlijā Daiana vērsās Facebook, lai dalītos viņu sirdssāpīgajā pieredzē.
Ieraksts guva plašu uzmanību, un kāds līdzjūtīgs lasītājs no Maiami sazinājās ar divām vietējām labdarības organizācijām. Ar viņu palīdzību tika savākti vairāk nekā 17 000 ASV dolāru, lai segtu kritiskas operācijas izmaksas Maiami Bascom Palmer acu institūtā.
17. martā pēc trīs stundu ilgas procedūras Nikolijai tika atjaunota redze.
“Tas bija milzīgs pārsteigums,” sacīja operāciju veikusī Dr. Alana Grajevska. “Viņa paskatījās uz savu māti, un varēja redzēt, ka viņa viņu atpazina. Šis brīdis bija patiesi nenovērtējams.”
Pirms ierašanās ASV Nikolija tika uzskatīta par gan aklu, gan nedzirdīgu. Taču Maiami Universitātes ārsti atklāja šķidrumu viņas iekšējās ausīs, un, kas ir ievērojami, tajā pašā dienā atjaunojās arī viņas dzirde.
Šodien Nikolija var redzēt, dzirdēt un pat dziedāt.
Šis sirsnīgais iznākums bija iespējams, pateicoties daudzu cilvēku līdzjūtībai. Desmit gadus vecs zēns ziedoja savu sacīkšu balvu, lai palīdzētu finansēt ģimenes aviobiļetes. Karloss un Marija Fiallo — vecāki, kuri traģiski zaudēja savu 17 gadus veco dēlu autoavārijā — savāca 15 000 ASV dolāru, lai palīdzētu segt operācijas izmaksas.
“Es jutu aicinājumu viņai palīdzēt,” sacīja Marija. “Mēs pārāk agri zaudējām savu dēlu Kevinu, bet tagad es redzu viņa gaismu mirdzam viņas acīs.”
